Atšķirības starp "Hāni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | [[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | ||
[[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]] | [[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]] | ||
| − | '''fon Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1854. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]] (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862); viens no t.s. [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] dibinātājiem, [[Hāna eskadrons|Hāna eskadrona]] komandieris barons [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|Karls fon Hāns]], 1889-1942). | + | '''fon Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1854. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]] (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862); viens no t.s. [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] dibinātājiem, [[Hāna eskadrons|Hāna eskadrona]] komandieris barons [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|Karls fon Hāns]], 1889-1942). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (''Postenden''), Spāres (''Spahrenhof''), Vecsalienas (''Alt-Sallensee''), [[Lielvircava]]s, [[Lielplatone]]s, Zantes (''Santen''), Mežmuiža (''Grenzhof''), Lindes (''Lindenhof''), Garozas (''Gruntzeln''), Bolderājas (''Berghof''), Birzgales (''Birsgallen''), Ērberģes (''Herbergen''), [[Blankenfelde]]s, Vēmeles, Lielspriņģu (''Groß-Springen''), Lielvilces (''Groß-Wilzen''), Ozolmuižas (''Paulsgnade''), Dandāles (''Dannenthal''), Bīlastu (''Bersemünde'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (''Postenden''), Spāres (''Spahrenhof''), Vecsalienas (''Alt-Sallensee''), [[Lielvircava]]s, [[Lielplatone]]s, Zantes (''Santen''), Mežmuiža (''Grenzhof''), Lindes (''Lindenhof''), Garozas (''Gruntzeln''), Bolderājas (''Berghof''), Birzgales (''Birsgallen''), Ērberģes (''Herbergen''), [[Blankenfelde]]s, Vēmeles, Lielspriņģu (''Groß-Springen''), Lielvilces (''Groß-Wilzen''), Ozolmuižas (''Paulsgnade''), Dandāles (''Dannenthal''), Bīlastu (''Bersemünde'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 10.49
fon Hāni (vc. Baron von Hahn,, kr. бароны фон Ган) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1854. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793-1862); viens no t.s. Baltijas landesvēra dibinātājiem, Hāna eskadrona komandieris barons Karls fon Hāns, 1889-1942).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden), Spāres (Spahrenhof), Vecsalienas (Alt-Sallensee), Lielvircavas, Lielplatones, Zantes (Santen), Mežmuiža (Grenzhof), Lindes (Lindenhof), Garozas (Gruntzeln), Bolderājas (Berghof), Birzgales (Birsgallen), Ērberģes (Herbergen), Blankenfeldes, Vēmeles, Lielspriņģu (Groß-Springen), Lielvilces (Groß-Wilzen), Ozolmuižas (Paulsgnade), Dandāles (Dannenthal), Bīlastu (Bersemünde) u.c. muižas.
