Atšķirības starp "Briedis Fridrihs" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. februāris, plkst. 11.31

Frīdrihs Briedis arī Fridrichs Breedis, īstajā vārdā Fricis Brēde (kr. Брееде Фриц, Андреевич; Бриедис Фридрих, Андреевич, 1888.-1918.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris, dienesta laikā viens no populārākajiem un zināmākajiem latviešu virsniekiem.

Dzimis 23. jūnijā (p.v.st.) latviešu izceļotāju kolonijā Vitebskas guberņas Lovšas pagastā (mūsd. Baltkrievijā), Krievijas impērijā. Pareizticīgais. Zemnieka Andreja Brēdesa jaunākais dēls Fricis (divi vecāki brāļi). Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas evanģēliski luteriskajā draudzes skolā. Pārcēlās pie savas māsas, kas bija precējusies un dzīvoja Daugavpilī, kur turpināja mācības Daugavpils pilsētas reālskolā. Tur iemācījies latviešu valodu.

Pēc skolas absolvēšanas nokārtoja pārbaudījumu kadetu korpusā un 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira karaskolā (Владимирское военное училище), kurā gatavoja kājnieku virsniekus. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. 1908. gada augustā F. Briedis saņēma jaunākā portupejjunkura (jaunākā apakšvirsnieka) dienesta pakāpi, bet 1908. gada decembrī paaugstināts par vecāko portupejjunkuru. Karaskolu apsolvējis kā kursā labākais sekmju ziņā. To absolvēja 1909. gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi.

Sāka dienēt Dvinskas garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulka (99–й Ивангородский пехотный полк), 3. rotā. No 1909. gada septembra līdz 1910. gada aprīlim un no 1910. gada rudens līdz 1911. gada februārim pildīja rotas komandiera pienākumus (parasti tas tika uzticēts vecākam virsniekam); 1910. gada jūlijā un augustā pildīja bataljona adjutanta pienākumus; viņš arī vairākkārt apbalvots par panākumiem šaušanas sacensībās (74 rubļu balva 1910. gada augustā, imperatora balva — 1911. gadā, 50 rubļu balva 1912. gada jūnijā); no 1912. gada augusta līdz 1913. gada maijam bija piekomandēts turpat Daugavpilī esošajam 25. kājnieku divīzijas štābam kā vecākā adjutanta pienākumu izpildītājs. 1912. gadā paaugstināts par poručiku. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1913. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. 1914. gada 18. jūnijā tika iecelts par 25. divīzijas komandiera ordinārvirsnieku (virsnieku rīkojumiem).

I Pasaules karam sākoties, nomainījis vārdu Fricis uz Fridrihs. 1914. gada augustā 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 1914. gada oktobrī tika apbalvots ar Svētās Annas IV šķiras ordeni ar uzrakstu "Par drošsirdību".

Par izlūkgājienu 18.-19. augustā ienaidnieka aizmugurē pie Karalaučiem apbalvots ar Svētā Jura ordeņa IV šķiru un Jura zelta zobenu. Septembrī un oktobrī īstenojis Nemunas frontē veiksmīgu ilgstošu ienaidnieka aizmugures izlūkošanu un ieguvis plašas ziņas par vācu karaspēka un aizmugures dislokāciju, par ko apbalvots ar Jura krustu, bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. 1915. gada februārī — ar Svētā Vladimira IV šķiras ordeni, aprīlī – ar Svētā Staņislava III šķiras ordeni un maijā — ar Svētās Annas III šķiras ordeni (katrs no šiem trim apbalvojumiem jau pats par sevi deva tiesības uz piederību muižniecības kārtai).

1915. gada 1. augustā pēc paša lūguma norīkots uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās Daugavgrīvas cietoksnī 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. Ar savu rotu jau 16. oktobrī piedalījies kaujās pie Misas upes. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts. Par izrādīto varonību paaugstināts par kapitanu. Atgriezies ierindā jau pēc dažu nedēļu ārstēšanās. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Kauju laikā smagi ievainots ar sprāgstošo lodi, pēc atveseļošanās 26.03.1917. paaugstināts par apakšpulkvedi, uzticot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandēšanu. 1917. gada 17. augustā paaugstināts par pulkvedi. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. 1918. gada janvārī piedalījies Latviešu karavīru nacionālās savienības izveidošanā. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā pie Volgas. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. 1918. gada 23. jūlijā pēc kāda Erdmaņa denunciācijas arestēts vēlreiz, it kā apsūdzēts par līdzdalību esera B. Savinkova (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā pulkvedim Briedim it kā tikusi uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Līdzdalību šajā organizācijā noliedzis. 1918. gadā Maskavā, Butirku cietumā, naktī no 28. uz 29. augustu nošauts (eksekūciju īstenoja Jānis Liepiņlauzis) kā kontrrevolucionārās kustības organizators.^[1]

Apbalvojumi:

• IV šķiras Sv. Jura ordenis (орден Св. Георгия 4–й степени)
• Jura zelta zobens "Par drosmi" (Георгиевское золотое оружие «За храбрость»)
• IV škiras Sv. Vladimira ordenis ar zobeniem (орден Св. Владимира с мечами)
• II, III, IV šķiras Sv. Annas ordeņi (орден Св. Анны)
• II, III šķiras Sv. Staņislava ordenis (орден Св. Станислава)
• I (Nr.3), II (Nr.3), III (Nr.82) šķiras Lāčplēša Kara ordeņi^[2]

Attēli

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra un avoti par šo tēmu

• Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 5434. fonds
• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Jāņa sēta Rīga, 1995., 94. lpp.
• Červinskis E. Leģendārākais strēlnieks. // Klubs. Nr2. (182.), 2010., 30.-32. lpp.
• Stinkulis Vilnis. Pulkvedis Frīdrihs Briedis. - Strēlnieks: Rīga, 1992. - 53 lp.
• Holcmanis R. Pulkvedis Fr. Briedis. - Liepāja, 1924.
• Mednis E. Pulkvedis Briedis. - Rīga, 1993.
• Akmenājs M. Briedis. - Stokholma, 1963.

Resursi internetā par šo tēmu

• Владимирское военное училище.
• Георгий Шабалин. Кто вы, полковник Бриедис? // Телеграф 01 февраля (2006)