Atšķirības starp "Rangu tabele" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Rangu kategoriju titulatūras)
238. rindiņa: 238. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
−
personām, kuras civildienestā sasniedza XIV kategorijas činu, tika piešķirta personiskā dižciltība (личное дворянство), savukārt sasniedzot VIII kategorijas činu, kolēģijas asesora vietu – mantojamā (dzimtas) dižciltība (потомственное дворянство). Jāpiebilst, ka armijā karjera veidojās straujāk: dzimtas dižciltību cilvēks saņēma līdz ar pirmo virsnieka pakāpi, praporščika uzplečiem. Bez tam dzimtas dižciltību varēja iegūt, to saņemot par kādiem īpašiem nopelniem, saņemot jebkuru impērijas ordeni, kā arī ja tēvam un vectēvam, atbilstoši to činai, bijusi personiskā dižciltība un tie šajā činā nokalpojuši vismaz divdesmit gadus katrs.  
+
==== Dižciltīgā statuss ====
 +
 
 +
Personām, kuras civildienestā sasniedza XIV kategorijas činu, tika piešķirta personiskā dižciltība (личное дворянство), savukārt sasniedzot VIII kategorijas činu, kolēģijas asesora vietu – mantojamā (dzimtas) dižciltība (потомственное дворянство). Jāpiebilst, ka armijā karjera veidojās straujāk: dzimtas dižciltību cilvēks saņēma līdz ar pirmo virsnieka pakāpi, praporščika uzplečiem. Bez tam dzimtas dižciltību varēja iegūt, to saņemot par kādiem īpašiem nopelniem, saņemot jebkuru impērijas ordeni, kā arī ja tēvam un vectēvam, atbilstoši to činai, bijusi personiskā dižciltība un tie šajā činā nokalpojuši vismaz divdesmit gadus katrs.  
  
 
Nikolajs I izdeva ukazu "Par dižciltības iegūšanu ar dienestu" (О порядке приобретения дворянства службой). Turpmāk armijā personīgo dižciltību saņēma pirmā virsnieka pakāpe, praporščiks, bet ar pirmo štāba virsnieka pakāpi ieguva mantojamo dižciltību (majors kājniekos, apakšpulkvedis artilērijā un inženieru daļās). Ja šādi dižciltību saņēmusī persona pati pameta dienestu vai pārgāja civildienestā, tad zaudēja savu statusu: bijušais praporščiks kļuva par goda pilsoni, bet štāba virsnieks nu bija tikai ar personīgo dižciltību. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem ''personiskās dižciltības'' statuss tika piešķirts sākot no IX kategorijas činām civildienestā, bet "mantojamās dižciltības" statuss armijā – no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija [[Goda pilsonis|goda pilsoņa]] (''почетный гражданин'') statuss.
 
Nikolajs I izdeva ukazu "Par dižciltības iegūšanu ar dienestu" (О порядке приобретения дворянства службой). Turpmāk armijā personīgo dižciltību saņēma pirmā virsnieka pakāpe, praporščiks, bet ar pirmo štāba virsnieka pakāpi ieguva mantojamo dižciltību (majors kājniekos, apakšpulkvedis artilērijā un inženieru daļās). Ja šādi dižciltību saņēmusī persona pati pameta dienestu vai pārgāja civildienestā, tad zaudēja savu statusu: bijušais praporščiks kļuva par goda pilsoni, bet štāba virsnieks nu bija tikai ar personīgo dižciltību. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem ''personiskās dižciltības'' statuss tika piešķirts sākot no IX kategorijas činām civildienestā, bet "mantojamās dižciltības" statuss armijā – no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija [[Goda pilsonis|goda pilsoņa]] (''почетный гражданин'') statuss.

Versija, kas saglabāta 2017. gada 15. marts, plkst. 19.22

Rang Tabel Russian.jpg

Rangu tabele jeb Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula (kr. Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи) - 1722. gada 24.(4.02.) janvārī Krievijas impērijā pieņemts likums par valsts dienesta amatu, činu un to titulu pakāpju hierarhiju (Табель о рангахъ всѣхъ чиновъ, воинскихъ, статскихъ и придворныхъ, которые въ которомъ классѣ чины; и которые въ одномъ классѣ) un izmaiņu tajā kārtību. Visi dienesta amati ar činiem un tituliem tika iedalīti 3 kategorijās - militārā dienesta (военные), civildienesta (статские) un galma dienesta (придворные), - kur katra pakāpe bija sadalīta 14 hierarhijas rangos. Noteiktas dienesta pakāpes piešķiršana deva tiesības ieņemt atnbilstošu amatu. Personas, kas bija civildienestā, vienlaikus varēja iegūt arī galma dienesta pakāpi. Karjera dienestā sākās no zemākā 14. ranga. 14.-9. rangs deva tiesības uz personīgo jeb mūža muižnieka (личное дворянство) titulu, bet sākot no 8. ranga varēja iegūt dzimts muižnieka titulu (потомственное дворянство).

Sākotnēji rangu tabulā bija 262 nosaukumi, taču amati pakāpeniski tika no tās izņemti, līdz XVIII gs. beigām varam runāt tikai par dienesta (armijas, galma vai armijas un galma) pakāpēm un tituliem. Daudzi civildienesta amati ar laiku transformējās par sociālās hierarhijas pakāpes (čina - чин) apzīmējumiem, kuru īpašniekiem vairs nebija nekādu konkrētu amata pienākumu. Piemēram, sākotnēji činas "kolēģijas sekretārs" (коллежский секретарь), "kolēģijas asesors" (коллежский асессор), "kolēģijas padomnieks" (коллежский советник) un "valsts padomnieks" (статский советник) sākotnēji apzīmēja kolēģijas sekretāra, kolēģijas padomes locekļa un civildienesta kolēģijas prezidenta amatus, bet jau XIX gs. tās bija tikai pilsoņu sociālās hierarhijas kategorijas, katra ar zināmām privilēģijām, un kā tādas pastāvēja līdz 1917. gadam.

Rangu tabula

kategorija civildienests militārais dienests galma dienests
I nav
II
  • infantērijas ģenerālis (генерал от инфантерии (līdz 1763., no 1796.)
  • kavalērijas ģenerālis (генерал от кавалерии) (līdz 1763., no 1796.)
  • artilērijas ģenerālfeldceihmeistars (генерал-фельдцейхмейстер в артиллерии) (līdz 1763.)
  • ģenerālanšefs (генерал-аншеф) (1763.-1796.)
  • artilērijas ģenerālis (генерал от артиллерии) (no 1796.)
  • Инженер-генерал (no 1796.)
  • Генерал-пленипотенциар-кригс-комиссар (1711.-1720.)
  • admirālis (адмирал)
III
  • slepenpadomnieks
    (тайный советник 3-го класса) (no 1724.)
IV[1]
V
  • brigadieris (бригадир) (1722-1796)
  • kapteiņkomandors (капитан-командор) (1707-1732, 1751-1764, 1798-1827)
  • gvardes premjermajors (премьер-майор гвардии) (1748-1798)
  • apgādes šterkrigskomisārs (штер-кригскомиссар по снабжению) (līdz 1884)
VI
  • pulkvedis (полковник)
  • 1. ranga flotes kapteinis (капитан 1-го ранга на флоте)
  • gvardes sekundmajors (секунд-майор гвардии) (1748-1798)
  • gvardes pulkvedis (полковник гвардии) (no 1798)
  • apgādes oberkrigskomisārs (обер-кригскомиссар по снабжению) (līdz 1884)
VII
  • apakšpulkvedis (подполковник)
  • kazaku armijas staršina (войсковой старшина у казаков) (no 1884)
  • 2. ranga flotes kapteinis (капитан 2-го ранга на флоте)
  • kājnieku gvardes kapitans (капитан)
  • kavalērijas gvardes rotmistrs (ротмистр гвардии в кавалерии)
  • apgādes krigskomisārs (кригскомиссар по снабжению) (līdz 1884)
 nav
VIII[2]
IX
X
  • kājnieku kapitanporučiks (капитан-поручик в пехоте) (1730-1797)
  • kājnieku štabskapitans (штабс-капитан в пехоте) (1797-1884)
  • kavalērijas sekundrotmistrs (секунд-ротмистр в кавалерии) (līdz 1797)
  • kavalērijas štabsrotmistrs (штабс-ротмистр в кавалерии) (1797—1884)
  • poručiks (no 1884)
  • gvardes podporučiks (подпоручик гвардии) (no 1730)
  • kazaku apakšjesauls (подъесаул у казаков) (līdz 1884)
  • kazaku sotņiks (сотник у казаков) (no 1884)
  • flotes leitnants (лейтенант на флоте) (1722-1885)
  • flotes mičmanis (no 1884)
 nav
XI nav
XII
  • Камердинер
  • Мундшенк
  • Тафельдекер
  • Кондитер
XIII
  • Podporučiks (подпоручик в пехоте) (1730.-1884.)
  • kājnieku praporščiks (no 1884. gada, tikai karadarbības laikā)
  • artilērijas sekundporučiks (секунд-поручик в артиллерии) (1722.-1796.)
  • gvardemarins (гардемарин на флоте) (1860.-1882.)[3]
 nav
XIV
  • fendriks (фендрик в пехоте) (1722.-1730.)
  • kājnieku praporščiks (1730.-1884.)
  • kavalērijas kornets (līdz 1884.)
  • artilērijas štikjunkurs (штык-юнкер в артиллерии) (1722.-1796.)
  • kazaku horunžijs (хорунжий у казаков) (līdz 1884.)
  • flotes mičmanis (1732.-1796.)
 nav

Rangu kategoriju titulatūras

I-II kategorijas III-IV kategorijas V kategorija VI-VIII kategorijas IX-XIV kategorijas
Jūsu Augstā Ekselence
(Ваше высокопревосходительство) 		Jūsu Ekselence
(Ваше превосходительство) 		Jūsu Augstdzimtība
(Ваше высокородие) 		Jūsu Augstlabdzimtība
(Ваше высокоблагородие) 		Jūsu Labdzimtība
(Ваше благородие)

Dižciltīgā statuss

Personām, kuras civildienestā sasniedza XIV kategorijas činu, tika piešķirta personiskā dižciltība (личное дворянство), savukārt sasniedzot VIII kategorijas činu, kolēģijas asesora vietu – mantojamā (dzimtas) dižciltība (потомственное дворянство). Jāpiebilst, ka armijā karjera veidojās straujāk: dzimtas dižciltību cilvēks saņēma līdz ar pirmo virsnieka pakāpi, praporščika uzplečiem. Bez tam dzimtas dižciltību varēja iegūt, to saņemot par kādiem īpašiem nopelniem, saņemot jebkuru impērijas ordeni, kā arī ja tēvam un vectēvam, atbilstoši to činai, bijusi personiskā dižciltība un tie šajā činā nokalpojuši vismaz divdesmit gadus katrs.

Nikolajs I izdeva ukazu "Par dižciltības iegūšanu ar dienestu" (О порядке приобретения дворянства службой). Turpmāk armijā personīgo dižciltību saņēma pirmā virsnieka pakāpe, praporščiks, bet ar pirmo štāba virsnieka pakāpi ieguva mantojamo dižciltību (majors kājniekos, apakšpulkvedis artilērijā un inženieru daļās). Ja šādi dižciltību saņēmusī persona pati pameta dienestu vai pārgāja civildienestā, tad zaudēja savu statusu: bijušais praporščiks kļuva par goda pilsoni, bet štāba virsnieks nu bija tikai ar personīgo dižciltību. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem personiskās dižciltības statuss tika piešķirts sākot no IX kategorijas činām civildienestā, bet "mantojamās dižciltības" statuss armijā – no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija goda pilsoņa (почетный гражданин) statuss.

Par rangu tabulu augstākas militārās pakāpes:

  1. ģenerālisimuss (генералиссимус)

Par rangu tabulu zemākas militārās pakāpes:

  1. apakšpraporščiks (подпрапорщик), apakšhorunžijs (подхорунжий), kājnieku portupeipraporščiks (портупей-прапорщик), artilērijas un vieglās kavalērijas portupeijunkurs (портупей-юнкер), dragūnu fanenjunkurs (фанен-юнкер), smagās kavalērijas estandartjunkurs (эстандарт-юнкер).
  2. feldfēbelis (фельдфебель), vahtmistrs (вахмистр), flotes konduktors (кондуктор).
  3. Vecākais apakšvirsnieks (старший унтер-офицер, līdz 1798. gadam seržants - сержант, bocmanis - боцман).
  4. jaunākais apakšvirsnieks (младший унтер-офицер, līdz 1798. gadam jaunākais seržants - младший сержант, kaprālis - капрал, bocmanmats - боцманмат).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Zemākā pakāpe, kas, atbilstoši 9.12.1856. likumam deva civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.
  2. ↑ Laikā no 1809. līdz 1834. gadam, lai iekļūtu VIII kategorijā, vajadzēja uzrādīt universitātes absolvēšanas diplomu vai kārtot kategorijas eksāmenu. Līdz 1856. gadam VIII kategorija automātiski deva tiesības civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.
  3. ↑ Līdz 1860. gadam un laikā no 1882. līdz 1917. gadam Jūrskolas vecāko klašu audzēknis.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 200. lpp.
  • Алексушин Г.В. Партикулярная Россия. - Изд-во Самарского юридического института: Самара, 2001
  • Шепелёв Л.Е. Чиновный мир России: XVIII - начало XX вв.. -Искусство: Санкт-Петербург, 1999, 479 с. ISBN 5-210-01518-1
  • Tроицкий С.М. Русский абсолютизм и дворянство в XVIII веке. Формирование бюрократии. - Москва, 1974
  • Lotman Jurij M., Russlands Adel. Eine Kulturgeschichte von Peter I. bis Nikolaus I. // Bausteine zur Slavischen Philologie und Kulturgeschichte, Band 21 - Köln, 1997

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rangu_tabele&oldid=65448"