Atšķirības starp "Štēli fon Holšteini" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Stael_von_Holstein_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni Štēli fon Holšteini]] | [[Attēls:Stael_von_Holstein_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni Štēli fon Holšteini]] | ||
| − | '''Štēli fon Holšteini''' (''Stael von Holstein, Stael-Holstein'', kr. ''Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн'') – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas [[fogts]] Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, no kurām pirmās divas kļuva par [[Barons|baroniem]]: Otto Štēls fon Holšteins (''Otto Wilhelm Staël von Holstein'') 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg Bogislaus Staël von Holstein'') 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'') 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1869. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. | + | '''Štēli fon Holšteini''' (''Stael von Holstein, Stael-Holstein'', kr. ''Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн'') – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas [[fogts]] Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, no kurām pirmās divas kļuva par [[Barons|baroniem]]: Otto Štēls fon Holšteins (''Otto Wilhelm Staël von Holstein'') 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg Bogislaus Staël von Holstein'') 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'') 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1869. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1939. gadā Štēli fon Holšteini [[vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]]. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: | ||
| − | Vidzemes [[landmaršals]] (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (''Jacob | + | Vidzemes [[landmaršals]] (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (''Jacob Stael von Holstein'', 1628–1679); |
| − | Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (''Fabian Ernst | + | Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (''Fabian Ernst Staël von Holstein'', 1672–1730); |
| − | Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg Bogislaus | + | Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg Bogislaus Staël von Holstein'', 1685–1763); |
Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'', 1749-1802); | Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'', 1749-1802); | ||
Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, [[ģenerāladjutants]] Johans Štēls fon Holšteins (''Johann Alexander Staël von Holstein'', 1798-1868); | Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, [[ģenerāladjutants]] Johans Štēls fon Holšteins (''Johann Alexander Staël von Holstein'', 1798-1868); | ||
Krievijas armijas ģenerālmajors Bernts Štēls fon Holšteins (''Berndt Fabian Stael von Holstein'', 1810–1898) | Krievijas armijas ģenerālmajors Bernts Štēls fon Holšteins (''Berndt Fabian Stael von Holstein'', 1810–1898) | ||
orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (''Alexander Stael von Holstein'', 1877–1937); | orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (''Alexander Stael von Holstein'', 1877–1937); | ||
| − | |||
| − | |||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. [[muiža]]s. | ||
| 18. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* [http://www.turaida-muzejs.lv/2016/10/turaidas-muzejrezervata-viesojas-pedeja-turaidas-muizas-ipasnieka-mazmeita/ Ieskats Turaidas pilsmuižas īpašnieka Aleksandra Stēla fon Holšteina atmiņās. - Turaidas muzejrezervāts] | * [http://www.turaida-muzejs.lv/2016/10/turaidas-muzejrezervata-viesojas-pedeja-turaidas-muizas-ipasnieka-mazmeita/ Ieskats Turaidas pilsmuižas īpašnieka Aleksandra Stēla fon Holšteina atmiņās. - Turaidas muzejrezervāts] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.stael-von-holstein.de/ privaten Website der Familie Thomas Baron Stael von Holstein] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.stael.dinstudio.se/ Släkten Staël von Holstein] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. maijs, plkst. 12.53
Štēli fon Holšteini (Stael von Holstein, Stael-Holstein, kr. Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн) – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedru Vidzemē un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas fogts Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, no kurām pirmās divas kļuva par baroniem: Otto Štēls fon Holšteins (Otto Wilhelm Staël von Holstein) 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein) 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein) 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1869. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1939. gadā Štēli fon Holšteini bija spiesti pamest dzimteni.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (Jacob Stael von Holstein, 1628–1679); Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (Fabian Ernst Staël von Holstein, 1672–1730); Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein, 1685–1763); Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein, 1749-1802); Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants Johans Štēls fon Holšteins (Johann Alexander Staël von Holstein, 1798-1868); Krievijas armijas ģenerālmajors Bernts Štēls fon Holšteins (Berndt Fabian Stael von Holstein, 1810–1898) orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (Alexander Stael von Holstein, 1877–1937);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. muižas.
