Atšķirības starp "Štēli fon Holšteini" versijām
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'', 1749-1802); | Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'', 1749-1802); | ||
Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, [[ģenerāladjutants]] Johans Štēls fon Holšteins (''Johann Alexander Staël von Holstein'', 1798-1868); | Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, [[ģenerāladjutants]] Johans Štēls fon Holšteins (''Johann Alexander Staël von Holstein'', 1798-1868); | ||
| − | Krievijas armijas ģenerālmajors Berends Štēls fon Holšteins (''Berend Fabian Stael von Holstein'', 1810–1898) | + | Krievijas armijas ģenerālmajors Berends Štēls fon Holšteins (''Berend Fabian Stael von Holstein'', 1810–1898); |
| − | orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (''Alexander Stael von Holstein'', 1877–1937) | + | orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (''Alexander Stael von Holstein'', 1877–1937). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas (''Treiden'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas (''Treiden'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. maijs, plkst. 19.42
Štēli fon Holšteini (Stael von Holstein, Stael-Holstein, kr. Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн) – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedru Vidzemē un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais minēts Jervas fogts Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, kuras visas kļuva par baroniem: Otto Štēls fon Holšteins (Otto Wilhelm Staël von Holstein) 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein) 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein) 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1869. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1939. gadā Štēli fon Holšteini bija spiesti pamest dzimteni.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (Jacob Stael von Holstein, 1628–1679); Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (Fabian Ernst Staël von Holstein, 1672–1730); Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein, 1685–1763); Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein, 1749-1802); Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants Johans Štēls fon Holšteins (Johann Alexander Staël von Holstein, 1798-1868); Krievijas armijas ģenerālmajors Berends Štēls fon Holšteins (Berend Fabian Stael von Holstein, 1810–1898); orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (Alexander Stael von Holstein, 1877–1937).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas (Treiden) u.c. muižas.
