Atšķirības starp "Aristokrātija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūrapar šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Aristokrātija''' (gr. ''aristokratia''; no '' ἀριστεύς - aristos'', "labākais" + ''kratos - κράτος'', "vara") - atkarībā no konteksta: | '''Aristokrātija''' (gr. ''aristokratia''; no '' ἀριστεύς - aristos'', "labākais" + ''kratos - κράτος'', "vara") - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' sabiedrības augstākais, priviliģētais slānis, elites [[kārta]] - veidojusies jau aizvēstures periodā no [[dzimta|dzimtu]], [[Klans|klanu]], [[Cilts|cilšu]] vecākajiem, varoņiem un [[Karadraudze|karadraudžu]] vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības [[šķira|šķirām]] un [[kārta|kārtām]]. Piederību ''aristokrātijai'' un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas [[tituls]]. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas ''aristokrātijā''. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana ''aristokrāta'' kārtā lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem [[valsts]] un [[Monarhs|monarha]] labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. | + | * '''1.''' sabiedrības augstākais, priviliģētais slānis, elites [[kārta]] - veidojusies jau aizvēstures periodā no [[dzimta|dzimtu]], [[Klans|klanu]], [[Cilts|cilšu]] vecākajiem, varoņiem un [[Karadraudze|karadraudžu]] vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības [[šķira|šķirām]] un [[kārta|kārtām]]. Piederību ''aristokrātijai'' un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas [[tituls]]. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas ''aristokrātijā''. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana ''aristokrāta'' kārtā lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem [[valsts]] un [[Monarhs|monarha]] labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešū literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu [[muižniecība]]. |
* '''2.''' Valsts pārvaldes forma. | * '''2.''' Valsts pārvaldes forma. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 8. oktobris, plkst. 18.05
Aristokrātija (gr. aristokratia; no ἀριστεύς - aristos, "labākais" + kratos - κράτος, "vara") - atkarībā no konteksta:
- 1. sabiedrības augstākais, priviliģētais slānis, elites kārta - veidojusies jau aizvēstures periodā no dzimtu, klanu, cilšu vecākajiem, varoņiem un karadraudžu vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības šķirām un kārtām. Piederību aristokrātijai un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas tituls. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas aristokrātijā. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana aristokrāta kārtā lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem valsts un monarha labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešū literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu muižniecība.
- 2. Valsts pārvaldes forma.
Skat. arī Nobiļi
Literatūrapar šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12., 37. lpp.
- Марк Блок. Знать. / Блок М. Феодальное общество. Москва, 2003, с. 277-332
- Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984
- Bush, Michael L. Noble Privilege. / The European Nobility. - Manchester University Press, 1983
- Cannadine, David. The Decline and Fall of the British Aristocracy. - Yale University Press, 1990
- Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006
- Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981
- Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017 - 1120 с.
- Идеал воспитания дворянства в Европе XVII–XIX века. / Под ред. В.С. Ржеуцкого, И. Федюкина и В. Береловича. - Новое Литературное Обозрение: Москва, 2018. 496 с. ISBN 978-5-4448-0780-4
