Atšķirības starp "Kara komunisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] (arī [[LSPR]]) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] | + | '''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] (arī [[LSPR]]) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] apstākļos. |
| + | |||
| + | Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Čeka]], [[milicija]] un [[Sarkanā armija]]), rūpniecības uzņēmumu un [[Kooperatīvs|kooperatīvu]] nacionalizēšana; preču naudas attiecību samazināšana līdz minimumam, tās vietā ieviešot t.s. kartīšu sistēmu (pārtika un rūpniecības preces tika izsniegtas pret taloniem: partijas darbiniekiem to bija daudz, ierindas biedriem un iestāžu darbiniekiem mazāk, strādniekiem vēl mazāk, bet "buržujiem" vispār neizsniedza; rūpniecības nacionalizācija; pārtikas repartīcijas (visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jāatdod valstij); vispārējas darba klausības (klaušu) ieviešana utt. Tas totāli sagrāva jau tā kara nomocīto valsts ekonomiku – apstājās rūpniecība, tika paralizēta lauksaimniecība, sākās bads, kurā mira vairāki miljoni iedzīvotāju. Šī politika izrādījās neveiksmīga, tautsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 07.04
Kara komunisms (kr. военный коммунизм) - KSFPR (arī LSPR) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, pilsoņu kara apstākļos.
Izmantojot varas represīvo aparātu (Čeka, milicija un Sarkanā armija), rūpniecības uzņēmumu un kooperatīvu nacionalizēšana; preču naudas attiecību samazināšana līdz minimumam, tās vietā ieviešot t.s. kartīšu sistēmu (pārtika un rūpniecības preces tika izsniegtas pret taloniem: partijas darbiniekiem to bija daudz, ierindas biedriem un iestāžu darbiniekiem mazāk, strādniekiem vēl mazāk, bet "buržujiem" vispār neizsniedza; rūpniecības nacionalizācija; pārtikas repartīcijas (visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jāatdod valstij); vispārējas darba klausības (klaušu) ieviešana utt. Tas totāli sagrāva jau tā kara nomocīto valsts ekonomiku – apstājās rūpniecība, tika paralizēta lauksaimniecība, sākās bads, kurā mira vairāki miljoni iedzīvotāju. Šī politika izrādījās neveiksmīga, tautsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz NEP.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1951. - 174. lpp.
