Atšķirības starp "Livonijas landtāgs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas landtāgi''' (vāc. ''Livländische Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam [[Livonija]]s zemju (valstu un lielāko pilsētu) delegāciju konferences - [[landtāgs|landtāgi]], - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopēju ārpolitisko interešu saskaņošanai | + | '''Livonijas landtāgi''' (vāc. ''Livländische Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") - neregulāras, laikā no 1421. līdz 1561. gadam sasauktas [[Livonija]]s zemju (valstu un lielāko pilsētu) delegāciju konferences - [[landtāgs|landtāgi]], - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopēju ārpolitisko interešu saskaņošanai, kā arī pildīja reģiona augstākās "starptautiskās" tiesas funkcijas (Tiesāja arī svarīgākos pirmo divu [[Kārta|kārtu]] strīdus, ja strīdnieki nāca no dažādām zemēm). |
| + | |||
| + | Landtāgu delegāti dalījās 4 [[kūrija|kūrijās]] jeb [[Kolēģija|kolēģijās]] (kambaros): | ||
# '''Prelātu kūrija''' (Rīgas arhibīskaps, [[Bīskaps|bīskapi]], [[Abats|abati]], [[Domkapituls|domkapitulu]] pārstāvji); | # '''Prelātu kūrija''' (Rīgas arhibīskaps, [[Bīskaps|bīskapi]], [[Abats|abati]], [[Domkapituls|domkapitulu]] pārstāvji); | ||
# '''Ordeņa kūrija''' ([[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] u.c. augstākās amatpersonas); | # '''Ordeņa kūrija''' ([[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] u.c. augstākās amatpersonas); | ||
# '''Vasaļu kūrija''' (bruņniecības pārstāvji); | # '''Vasaļu kūrija''' (bruņniecības pārstāvji); | ||
| − | # '''Pilsētu kūrija | + | # '''Pilsētu kūrija''' |
| − | Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss | + | Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē. |
| + | |||
| + | Livonijas landtāgu [[recesi]] stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi, un arī tad nebija saistoši: nebija nekādu tiesisku seku vai piespiešanas mehānisma, ja Ordenis vai kāds no bīskapiem nolemj tomēr, ka nepildīs saistības. Jāatzīst, ka Livonijas valstis biežāk karoja savā starpā, nekā landtāgos apsprieda sadarbību. | ||
| − | + | Skat. arī: [[Vidzemes landtāgs]], [[Kurzemes landtāgs]], [[Pārdaugavas hercogistes landtāgs]] un [[Piltenes landtāgs]]. | |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 5. janvāris, plkst. 12.16
Livonijas landtāgi (vāc. Livländische Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") - neregulāras, laikā no 1421. līdz 1561. gadam sasauktas Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) delegāciju konferences - landtāgi, - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopēju ārpolitisko interešu saskaņošanai, kā arī pildīja reģiona augstākās "starptautiskās" tiesas funkcijas (Tiesāja arī svarīgākos pirmo divu kārtu strīdus, ja strīdnieki nāca no dažādām zemēm).
Landtāgu delegāti dalījās 4 kūrijās jeb kolēģijās (kambaros):
- Prelātu kūrija (Rīgas arhibīskaps, bīskapi, abati, domkapitulu pārstāvji);
- Ordeņa kūrija (Livonijas ordeņa mestrs u.c. augstākās amatpersonas);
- Vasaļu kūrija (bruņniecības pārstāvji);
- Pilsētu kūrija
Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē.
Livonijas landtāgu recesi stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi, un arī tad nebija saistoši: nebija nekādu tiesisku seku vai piespiešanas mehānisma, ja Ordenis vai kāds no bīskapiem nolemj tomēr, ka nepildīs saistības. Jāatzīst, ka Livonijas valstis biežāk karoja savā starpā, nekā landtāgos apsprieda sadarbību.
Skat. arī: Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
- S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
- Misāns Ilgvars. Livonijas landtāgu organizācija un norise. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 28.-37. lpp.
