Atšķirības starp "Klosteris" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Klosteris''' (no vc. ''Kloster'', gr. ''μοναστήριος - monasterios'', an. ''monastery'', kr. ''монастырь'') - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta autonoma dzīvesvieta (''Vita communis''), kas ietver sevī gan kultam, gan [[Mūks|mūku]] sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas. | '''Klosteris''' (no vc. ''Kloster'', gr. ''μοναστήριος - monasterios'', an. ''monastery'', kr. ''монастырь'') - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta autonoma dzīvesvieta (''Vita communis''), kas ietver sevī gan kultam, gan [[Mūks|mūku]] sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas. | ||
| − | [[Kristietība|Kristietībā]] pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Atkarībā no [[Mūku ordeņi|ordeņa]] regulas specifikas, arī attiecīgais klosteris specializējās atbilstoši tai (piem. cisterciešu ordeņa klosteri bija zināmi kā jaunāko tehnoloģiju ieviesēji saimniecībā, tās izplatot arī ārpus klostera). Klosteru valdījumi veidojās no ticīgo dāvinājumiem. Ar laiku klosteriem bieži izveidojās attīstītas lauku saimniecības ar ievērojamu virsproduktu, tajos kā drošās vietās uzkrājās ievērojami finanšu resursi, kas ļāva tiem iesaistīties kredītoperācijās u.tml. Tā kā [[klērs]] veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī [[Eiropas filosofija|filosofijā]], matemātikā, astronomijā un senajās valodās, [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās [[Universitāte|universitātes]]. Klosteri sastopami arī vairākās citās lielajās pasaules reliģijās: [[Budisms|budismā]] un [[Hinduisms|hinduismā]]. | + | [[Kristietība|Kristietībā]] pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Atkarībā no [[Mūku ordeņi|ordeņa]] regulas specifikas, arī attiecīgais klosteris specializējās atbilstoši tai (piem. cisterciešu ordeņa klosteri bija zināmi kā jaunāko tehnoloģiju ieviesēji saimniecībā, tās izplatot arī ārpus klostera). Klosteru valdījumi veidojās no ticīgo dāvinājumiem. Ar laiku klosteriem bieži izveidojās attīstītas lauku saimniecības ar ievērojamu virsproduktu, tajos kā drošās vietās uzkrājās ievērojami finanšu resursi, kas ļāva tiem iesaistīties kredītoperācijās u.tml. Tā kā [[klērs]] veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī [[Eiropas filosofija|filosofijā]], matemātikā, astronomijā un senajās valodās, [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās [[Universitāte|universitātes]]. |
| + | |||
| + | Klosteri sastopami arī vairākās citās lielajās pasaules reliģijās: [[Budisms|budismā]] un [[Hinduisms|hinduismā]]. | ||
Skat. arī: [[konvents]], [[abats]], [[priors]], [[Marijas Magdalēnas klostera abates apliecinājums par saņemtajām tiesībām uz zemi Rīgā]] | Skat. arī: [[konvents]], [[abats]], [[priors]], [[Marijas Magdalēnas klostera abates apliecinājums par saņemtajām tiesībām uz zemi Rīgā]] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 18. marts, plkst. 12.08
Klosteris (no vc. Kloster, gr. μοναστήριος - monasterios, an. monastery, kr. монастырь) - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta autonoma dzīvesvieta (Vita communis), kas ietver sevī gan kultam, gan mūku sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas.
Kristietībā pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Atkarībā no ordeņa regulas specifikas, arī attiecīgais klosteris specializējās atbilstoši tai (piem. cisterciešu ordeņa klosteri bija zināmi kā jaunāko tehnoloģiju ieviesēji saimniecībā, tās izplatot arī ārpus klostera). Klosteru valdījumi veidojās no ticīgo dāvinājumiem. Ar laiku klosteriem bieži izveidojās attīstītas lauku saimniecības ar ievērojamu virsproduktu, tajos kā drošās vietās uzkrājās ievērojami finanšu resursi, kas ļāva tiem iesaistīties kredītoperācijās u.tml. Tā kā klērs veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī filosofijā, matemātikā, astronomijā un senajās valodās, viduslaikos Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās universitātes.
Klosteri sastopami arī vairākās citās lielajās pasaules reliģijās: budismā un hinduismā.
Skat. arī: konvents, abats, priors, Marijas Magdalēnas klostera abates apliecinājums par saņemtajām tiesībām uz zemi Rīgā
Literatūra par šo tēmu
- Patrick Leigh Fermor. Reise in die Stille – Zu Gast in Klöstern. - Fischer TB 17693, Frankfurt am Main, 2010, ISBN 978-3-596-17693-9
- Gudrun Gleba. Klosterleben im Mittelalter. - Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-15401-0
- Steffen Patzold. Konflikte im Kloster. Studien zu Auseinandersetzungen in monastischen Gemeinschaften des ottonisch-salischen Reichs. - Husum, 2000, ISBN 3-7868-1463-5
- Eckart Roloff. Klöster, die Keimzellen des Fortschritts: Mit Pionieren zwischen Tradition und Innovation. // Eckart Roloff. Göttliche Geistesblitze. Pfarrer und Priester als Erfinder und Entdecker. - Wiley-VCH: Weinheim, 2010, Seite 21-51. ISBN 978-3-52732578-8
- Roger Rosewell. The Medieval Monastery. - Shire Publications, 2012. ISBN 0747811466
