Atšķirības starp "Firsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Firsts''' (vāc. ''Fürst'', no senaugšvāc. ''furisto'' - no lat. ''princeps'' t.i. "pirmais") - [[Princis|prinča]] titula (par ''Prinz'' dēvēja [[Karalis|karaļnamam]] piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents | + | '''Firsts''' (vāc. ''Fürst'', no senaugšvāc. ''furisto'' - no lat. ''princeps'' t.i. "pirmais") - vācu zemēs [[Princis|prinča]] titula (par ''Prinz'' dēvēja [[Karalis|karaļnamam]] piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents, no [[Karalis|karaļa]] tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks [[valdnieks]], piemēram, Lihtenšteinas firstistes (''Fürstentum Liechtenstein'') [[Monarhs|monarhu]]. XIII gs. vācu zemēs bija 93 garīgie un 14 laicīgie ''firsti''. |
* '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'', no senaugšvācu ''kuren'', "vēlēt" + ''furisto'', "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. ''princeps elector imperii''; angl. ''Prince-elector'') – t.i., impērijas ''firsts'', kuram ir tiesības vēlēt [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas sv. Romas impērijas]] [[Imperators|ķeizaru]] - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas [[Karalis|karalim]], Reinas [[Grāfs|pfalcgrāfam]], Vitenbergas-Saksijas [[Hercogs|hercogam]], Brandenburgas [[Grāfs|markgrāfam]]. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar ''kūrfirstu'' kolēģiju. | * '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'', no senaugšvācu ''kuren'', "vēlēt" + ''furisto'', "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. ''princeps elector imperii''; angl. ''Prince-elector'') – t.i., impērijas ''firsts'', kuram ir tiesības vēlēt [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas sv. Romas impērijas]] [[Imperators|ķeizaru]] - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas [[Karalis|karalim]], Reinas [[Grāfs|pfalcgrāfam]], Vitenbergas-Saksijas [[Hercogs|hercogam]], Brandenburgas [[Grāfs|markgrāfam]]. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar ''kūrfirstu'' kolēģiju. | ||
* '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem [[lielhercogs]], [[lielkņazs]]. | * '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem [[lielhercogs]], [[lielkņazs]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 09.34
Firsts (vāc. Fürst, no senaugšvāc. furisto - no lat. princeps t.i. "pirmais") - vācu zemēs prinča titula (par Prinz dēvēja karaļnamam piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents, no karaļa tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks valdnieks, piemēram, Lihtenšteinas firstistes (Fürstentum Liechtenstein) monarhu. XIII gs. vācu zemēs bija 93 garīgie un 14 laicīgie firsti.
- Kūrfirsts (vāc. Kurfürst, no senaugšvācu kuren, "vēlēt" + furisto, "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. princeps elector imperii; angl. Prince-elector) – t.i., impērijas firsts, kuram ir tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas ķeizaru - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar kūrfirstu kolēģiju.
- Lielfirsts (Großfürst) - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem lielhercogs, lielkņazs.
- Impērijas firsts (Reichsfürst) - nepastarpināti karalim vai imperatoram pakļauta (tā tiešais vasalis) augstākā aristokrāta tituls.
- Baznīcas firsts (Kirchenfürst)
- Landesfürst
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 17., 83. lpp.
- Fürstliche Häuser XVII. Band 133 / Genealogisches Handbuch des Adels. - Starke-Verlag, Limburg a.d.Lahn 2004, ISBN 3-7980-0833-7
- Gregor von Rezzori. Idiotenführer durch die deutsche Gesellschaft. 1. Hochadel. - Rowohlt-Verlag, Reinbek, 1963
