Atšķirības starp "16. aprīļa pučs" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. janvāris, plkst. 13.11

16. aprīļa pučs - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā landesvēra daļu īstenots apvērsums, kura rezultātā uz laiku tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības K.Ulmaņa vadītais ministru kabinets un tā vietā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borovska kabinets, bet 10. maijā t.s. Niedras valdība. Apvērsumu īstenoja vācbaltiešu virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, fon Reke, fon Maidels, - kas arestēja ministrus M.Valteru un J.Blumbergu (pārējie ministri) patvērās britu militārās misijas ēkā, bažas dienas vēlāk pārcēlās uz tvaikoni "Saratov", kas britu karakuģu aizsardzībā stāvēja Liepājas ostas reidā, un turpmākos divus mēnešus pavadīja uz ūdens). 26. aprīlī izsludinātajā jaunajā Ministru kabinetā bija tikai viena plaši pazīstama persona - mācītājs Andrievs Niedra, kas kļuva par Ministru prezidentu (puča un MK veidošanas laikā viņa Liepājā nemaz nebija un par savu līdzdalību jaunajā valdībā pats uzzināja 24. aprīlī, ierodoties Latvijas armijas komandiera Flečera štābā Tukumā). 16. aprīļa pučs bija saistīts ar daudzām atsevišķām vācu un latviešu karavīru sadursmēm, kurās netrūka arī kritušo un ievainoto. Lielāko tiesu sadursmes izraisīja vācieši. Piemēram, pēc pulkveža J. Apiņa pavēles Rudbāržos tika arestēti pieci vācu zemessargi (t.s. landesvēristi), to skaitā arī vairāki virsnieki, kuri devās uz Liepāju. Kaut gan tāds rīkojums netika dots, konvoja seržants lika arestētos nošaut, bet pats aizbēga. Vācu 6. rezerves korpusa štābs landesvēristu nogalināšanā vainoja pulkvedi J. Apini un viņa adjutantu leitnantu K. Libertu. J. Apinim izdevās no atbildības izvairīties, bet leitnantu kara tiesa notiesāja uz nāvi (K. Libertam izdevās no cietuma izbēgt).^[1] Rezultātā Latvijai no aprīļa līdz jūnijam vienlaikus bija divas pagaidu valdības: viena uz ūdens (t.s. Ulmaņa valdība, kura nevarēja ietekmēt notikumu gaitu (kurai pakļāvās tai brīdī tikko kā izveidotā Ziemeļlatvijas brigāde), otra - Liepājā, un trešā valdība Rīgā - LSPR, - kas kontrolēja lielāko daļu mūsdienu Latvijas teritorijas. Tas, ka jaunā valdība pilnībā bija spiesta pakļauties Vācijas armijas spēku vadības diktātam, kļūstot par to piedēkli, visumā kreisi un K.Ulmaņa valdībai naidīgi orientētos iedzīvotājus noskaņoja pret fon der Golcu un vācu okupācijas varu vispār - saistot Niedras valdību ar to. Tautas noskaņojums strauji mainījās par labu līdz tam nemīlētās K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības atbalstam (piemēram, strauji pieauga brīvprātīgo skaits rekrutēšanas punktos, kaut pirms puča Latvijas iedzīvotāji visai negribīgi pakļāvās mobilizācijai). Politisko situāciju mainīja Cēsu kaujas, kuru rezultātā pučistu armija tika sakauta un 27. jūnijā atstāja arī Liepāju. Tajā pašā dienā ar tvaikoni "Saratov" K.Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība atgriezās Liepājā.

Atsauces

Literatūra

• Jēkabsons Ē. Jāņa Aleksandra Liberta loma Latvijas vēsturē un viņa liecība par 1919. gada 16. aprīļa Liepājas puču. // Latvijas arhīvi. 1996, Nr.3/4., 103.-111. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• ASV misijas vadītāja Baltijā pulkvežleitnanta Vorvika Grīna vēstule Andrievam Niedram par amerikāņu apsvērumiem koalīcijas valdības sastādīšanas jautājumā.
• 10.05.1919. Tautas padomes prezidija paziņojums Vācijas un sabiedroto valdībām sakarā ar 16.aprīļa puču un tā sekām.
• 27.05.1919. Andrieva Niedras Paskaidrojums rīdziniekiem par viņa kabineta izveidošanās apstākļiem un uzdevumiem.
• 16. aprīļa notikumi. Saratova laikmets.