Atšķirības starp "Ludvigs Ernests, Lineburgas princis" versijām
m |
m |
||
| 43. rindiņa: | 43. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
'''Ludvigs Ernests fon Volfenbitels''' (''Ludwig Ernst von Braunschweig-Lüneburg-Bevern'', arī ''von Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern'') - [[Velfu dinastija]]s Braunšveigas-Lineburgas [[princis]], [[Austrijas impērija]]s [[feldmaršals]], Nīderlandes apvienoto provinču ģenerālkapteinis, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] | '''Ludvigs Ernests fon Volfenbitels''' (''Ludwig Ernst von Braunschweig-Lüneburg-Bevern'', arī ''von Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern'') - [[Velfu dinastija]]s Braunšveigas-Lineburgas [[princis]], [[Austrijas impērija]]s [[feldmaršals]], Nīderlandes apvienoto provinču ģenerālkapteinis, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] | ||
| − | pēc Hanoveras Annas nāves 1759. gadā nepilngadīgā Orānijas Vilhelma aizbildnis un [[reģents]]. Braunšveigas-Lineburgas hercoga Ferdinanda Albrehta II (''Ferdinand Albrecht II von Braunschweig-Wolfenbüttel'') un hercogienes Antuanetes Amālijas (''Antoinette Amalie von Braunschweig-Wolfenbüttel'') ceturtais bērns. 1737. gadā kā pulvedis ar savu Volfenbitelas pulku iestājās Austrijas impērijas armijā, piedalījās karā ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1740. gadā iestājās Nīderlandes apvienoto provinču dienestā kā ģenerālmajors | + | pēc Hanoveras Annas nāves 1759. gadā nepilngadīgā Orānijas Vilhelma aizbildnis un [[reģents]]. Braunšveigas-Lineburgas hercoga Ferdinanda Albrehta II (''Ferdinand Albrecht II von Braunschweig-Wolfenbüttel'') un hercogienes Antuanetes Amālijas (''Antoinette Amalie von Braunschweig-Wolfenbüttel'') ceturtais bērns. 1737. gadā kā pulvedis ar savu Volfenbitelas pulku iestājās Austrijas impērijas armijā, piedalījās karā ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1740. gadā iestājās Nīderlandes apvienoto provinču dienestā kā ģenerālmajors. 1741. gada 27. jūnijā Ludvigu Ernestu ievēlēja par Kurzemes un Zemgales hercogu, [[Krievijas impērija|Krievijā]] arestētā un izsūtītā trimdā hercoga [[Ernsts Johans fon Bīrons|Ernsta Johana]] vietā (Taču 1764. gada 23. decembrī [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] Staņislavs Augusts atkal izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. janvāris, plkst. 10.48
| |
| dzimis | 25..09.1718. Volfenbitelā |
| miris | 12.05.1788. Eizenahā |
| laulība | ... |
| bērni | nav |
| tēvs | Ferdinands Albrehts II fon Volfenbitels |
| māte | Antuanete Amālija fon Volfenbitela |
| brāļi, māsas |
|
| tituls | princis |
Ludvigs Ernests fon Volfenbitels (Ludwig Ernst von Braunschweig-Lüneburg-Bevern, arī von Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern) - Velfu dinastijas Braunšveigas-Lineburgas princis, Austrijas impērijas feldmaršals, Nīderlandes apvienoto provinču ģenerālkapteinis, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs pēc Hanoveras Annas nāves 1759. gadā nepilngadīgā Orānijas Vilhelma aizbildnis un reģents. Braunšveigas-Lineburgas hercoga Ferdinanda Albrehta II (Ferdinand Albrecht II von Braunschweig-Wolfenbüttel) un hercogienes Antuanetes Amālijas (Antoinette Amalie von Braunschweig-Wolfenbüttel) ceturtais bērns. 1737. gadā kā pulvedis ar savu Volfenbitelas pulku iestājās Austrijas impērijas armijā, piedalījās karā ar Osmaņu impēriju. 1740. gadā iestājās Nīderlandes apvienoto provinču dienestā kā ģenerālmajors. 1741. gada 27. jūnijā Ludvigu Ernestu ievēlēja par Kurzemes un Zemgales hercogu, Krievijā arestētā un izsūtītā trimdā hercoga Ernsta Johana vietā (Taču 1764. gada 23. decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts atkal izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam).
Literatūra
- Römer C. Braunschweig-Bevern, Ein Fürstenhaus als europäische Dynastie 1667–1884. - Braunschweig, 1997, S. 68
- Bootsma N. Braunschweig und Oranien in 18. und frühen 19. Jahrhundert. / Onder den Oranjeboom. Textband. Dynasty in der Republik. Das Haus Oranien-Nassau als Vermittler niederländische Kultur in deutschen Territorien im 17. und 18. Jahrhundert. - Herausgegeben von Horst Lademacher, 1999, S. 239-243
