Pagasttiesa

Pagasttiesa (vāc. Gemeindegericht, kr. волостной суд) - atkarībā no konteksta:

1. Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa Livonijā XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu pagasttiesas kā zemnieku kārtas tiesas ieguva tikai ar zemnieku brīvlaišanas likumiem. Kurlandes guberņā pagasttiesu ievēlēja uz 3 gadiem pagasta iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). Liflandes guberņā pagasttiesa sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. Pagasttiesas nolēmumus varēja pārsūdzēt draudzes tiesā. 1919. gadā LSPR pagasttiesas tika likvidētas. Izveidotajā Latvijas Republikā pagasttiesas atkal tika atjaunotas, krimināllietas nododot miertiesām. No 1922. gada pagasttiesas kompetence tika pakāpeniski samazināta, atstājot tai lietas par aizbildnību, aizgādnību un adopciju, kā arī juridisku aktu apstiprināšanas tiesības. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas izveidotajā LPSR pagasttiesas likvidēja, to funkcijas deleģējot tautas tiesām un vietējo padomju izpildkomitejām.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 105.-106. lpp.

Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.