Asesors
No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 3. maijs, plkst. 17.45, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Asesors (no lat. assessor - "piesēdētājs"; vc. Gerichts-assessor, kr. асессор) - ar tiesu varu apveltīta tiesu amatpersona. Atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā tieslietu maģistrāts, prētora, proprētora, prokonsula, provinces pārvaldnieka, vēlāk prefekta palīgs tiesu darbā. Impērijas laikā dažādi asesori bija imperatora galmā kā juriskonsulti padomdevēji tiesas spriešanas autājumos.
- 2. Viduslaikos un jaunajos laikos tiesu darbinieks vairākās Eiropas zemēs Francijas karalistē, Polijas karalistē, vācu firstistēs u.c. kā senjora padomnieks juridiskajos jautājumos.
- 3. Amatpersona - palīgs, - Krievijas impērijas centrālajās valsts pārvaldes iestādēs - Senātā, Sinodē u.c. kolēģijās, - XVIII gs. un guberņu valdēs XIX-XX gs. Piemēram, kolēģijas asesors, zemes tiesas asesors u.c.
- 4. Kurzemes un Zemgales hercogistē - piesēdētājs jeb tiesneša palīgs). 1617. gada Valdības formula paredzēja, ka virspilskungiem tiesu jāspriež kopā ar asesoriem, kurus izvēlējās no vietējās muižniecības.
- 5. Administratīvs amats Romas Kūrijā: asesors vispārējās lietās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 114. lpp.
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.
