Livonija

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 9. aprīlis, plkst. 13.54, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Literatūra par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonia
sizereni
zemes
Livonia J Portantio.JPG

Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, pol. Inflanty, kr. Ливония, Лифландия), Sv.Marijas zeme (lat. Terra Mariana) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā un tajā esošajām zemēm (valstīm), kuras savstarpēji saistīja virkne sadarbības līgumu. Aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Kopš 1225. gada Sv. Romas Impērijas marka. Pirmo mums zināmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Zemju savstarpējo attiecību kā arī bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas saskaņošanai ap 1420. gadu sāka sasaukt Livonijas landtāgu.[1]

Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu:

kā arī klosteri un pilsētas (piem. Rīga, Tērbata, Rēvele, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi.

Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Inflantija", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c., XIX-XX gs. mijā vācu valodā par "Livoniju" dēvējot vairs tikai Vidzemi.

Skat. arī: Livonijas hronikas, Zemnieku tiesības, Senākās bruņinieku tiesības

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes. Kā līdzīgs piemērs var kalpot Hanzas savienība, kurā dalībpilsētas bieži saskaņoja kopīgu politiku, bet kas nebūt nebija valstists veidojums.

  • Livonija 1562. g.

  • Livonija 1601. g.

  • Zviedrijas Livonija

  • XIX gs.

  • XX gs. sākums

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
  • Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
  • Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
  • Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
  • Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
  • Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.
  • Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
  • Aleksandrs Ivanovs, Anatolijs Kuzņecovs. Senākie līgumi ar Smoļensku Latvijas Valsts vēstures arhīvā: datēšanas un atribūcijas jautājumi. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.2. 51.-119. lpp. ISSN 1407-2270
  • Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā. Liecinieku nopratināšana par notikumiem Livonijā 13.-14. gadsimta mijā. / Mugurēvičs, Ēvalds (tulk.) - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2010. 455 lpp.
  • Caune Andris, Ose Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Enciklopēdija. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2010. 511 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā / Sast. Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002. – 503 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. IV: Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2004. – 591 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. V. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm / Sast. Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 407 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm. / Ose, Ieva (sast.) - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2011. 543 lpp.
  • Eihmane Eva. Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2012. 124 lpp.
  • Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma / Izdošanai sagatavojusi, tulkojusi un komentējusi Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
  • Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
  • Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
  • Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
  • Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
  • Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909
  • Atlas von hiefland oder von den beiden Gouvernementern u. Herzogthumern hief- und Ehstland und den Provinz Oesel. Entwormen nach geometrischen Vermessungen, den neusten astronomischen Beobachtungen und nach faeltiger Untersuchung und Kenntnis der Gehenden. - J.F.Hartknoch: Riga-Leipzig, 1798
  • Hermann von Bruiningk, Nicolaus Busch. Livländische Güterurkunden: Aus Den Jahren 1207 Bis 1500... - Nabu Press, 2002, 862 S. ISBN 9781273758119
  • Hermann von Bruiningk. Livländische Rückschau: Zur Abwehr Gegen "livlandische Rückblicke."... - Nabu Press, 2012, 234 S. ISBN 9781274075291

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Livonija&oldid=44922"