Hoveni
baroni fon der Hoveni (vc. von und Baron von der Howen, kr. фон дер Ховен) - sena holandiešu izcelsmes (no Geldernas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Heine van der Hove (Heyne van der Hove), kurš 1467. gadā stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasalis. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Sākot ar 1821. gadu arī Krievijas impērijas iestāžu lietvedībā Hoveniem lietots baronu tituls, bet 1853. gadā to oficiāli atzina Krievijas impērijas Senāts. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes landhofmeistars, Polijas un Saksijas kabineta ministrs Otto fon der Hovens (Otto Christopher von der Howen, 1699 – 1775); Saksijas kambarkungs, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes bruņniecības sekretārs (vēlāk maršals), Kuldīgas virspilskungs un Jelgavas virsburggrāfs Otto fon Hovens (Otto Hermann von der Howen, 1740-1806); latviešu grāmatu izplatītājs Otto fon der Hovens (Otto Christopher von der Howen, 1760-1814); Nīderlandes artilērijas ģenerālis un gleznotājs Otto fon der Hovens (Otto Christopher von der Howen, 1774-1848); Kurzemes landmaršals, oberburggrāfs, landhofmeistars Johans fon der Hovens (Johann August Carl Baron von der Howen, 1803-1868); pedagoģe, Tblisi civilgubernators Reinholds fon der Hovens (Ховен Роман Иванович, 1775-1861); Grodņas, Novgorodas, Voroņežas gubernators, senators, infantērijas ģenerālis Kristofers fon der Hovens (Christopher von der Howen, kr. Ховен, Христофор Христофорович, 1795-1890); Tallinas Hovenskolas dibinātāja un vadītāja Elizabete fon der Hovena (Elisabeth (Elise) Gustava Amalie Sophie Baronesse von der Howen, 1834-1923).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bukaišu (Fockenhof), Teseles (Tetelmünde), Garozas (Garrosen), Vircavas (Würzau), Jaunvircavas (Neu-Würzau), Vecsikeles (Alt-Wohlfahrt), Aukas (Audrau), Tetelmindes (Tetelmünde, Plinkschen, Taymen), Briežu (Bredenfeld), Ieķengrāves jeb Eķengrāves (Eichengrabe, Eckengraf), Marijas muiža pie jaunpils (Marienhof), Brocēnu (Brotzen), Jaunsvirlaukas (Neu-Bergfried), Ālavas (Alauen), Danpeltes (Dannenfeld), Lubes (Lubben), Lībes (Lieben), Ezeres (Essern), Tinģeres (Tingern), Īves (Iwen), Mežmuiža (Grenzhof), Zūru (Suhrs), Stirbes (Stirben), Mazdrogas (Klein-Drogen), Ostbakas (Ostbach), Freiberģes (Freiberg) u.c. muižas.
