Garīdzniecība
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 25. novembris, plkst. 05.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Garīdzniecība (angl. clergy, kr. духовенство, vāc. Geistlichkeit) - iesvētītu profesionālu reliģiska kulta kalpotāju kopums. Parasti (kā jebkura sociāla organizācija) organizēta pēc hierarhijas principa. Pasaulē lielākajā tiesā valstu un laikmetu garīdzniecība kļuva par slēgta tipa profesionālām korporācijām, kurām bija liela ietekme valsts pārvaldē un politikā. Viduslaiku Eiropā kristīgā garīdzniecība bija atsevišķa kārta ar savām privilēģijām un tiesībām.
Skatīt arī:
- Klērs
- Abats
- Arhibīskaps
- Arhierejs
- Bīskaps
- Dekāns
- Diakons
- Domkungs
- Eksarhs
- Fogts
- Garīdznieks
- Ģenerālvikārs
- Inkvizitors
- Kapelāns
- Kardināls
- Kamerārijs
- Kanoniķis
- Katolikoss
- Komendators
- Koadjūtors
- Ķesteris
- Lektors
- Mācītājs
- Metropolīts
- Monsinjors
- Mūks
- Mūks-bruņinieks
- Nuncijs
- Patriarhs
- Pāvests
- Prāvests
- Prelāts
- Priesteris
- Primass
- Priors
- Provinciālis
- Regulārklēriķis
- Sholastiķis
- Sufragāns
- Subdiakons
- Superintendants
- Superiors
- Supremāts
- Titulārarhibīskaps
- Tresaurārijs
- Vikārs
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 19. lpp.