Kijevas Krievzeme

Austrumslāvu kņazistes 12. gs.

Kijevas lielkņaziste (an. Principality of Kiev, Grand Duchy of Kiev; vc. Großfürstentum Kiew; kr. Киевское великое княжество), novecojušā historiogrāfijā arī Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь, an. Kievan Rus) - austrumslāvu protovalsts mūsdienu Ukrainas un daļēji arī Krievijas teritorijā, aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Izveidojās 10. gs. ap vikingu nocietinātajām apmetnēm ar centru Kijevā (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) ceļā no Baltijas jūras uz Melno jūru. Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu dažkārt pārmantoja radinieki).

988.-989. gados kristījās Kijevas kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī savos valdījumos. 11. gs. vidū sākās teritorijas saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti Monarhs bija lielkņazs), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (t.s. Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. 12. gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet 13. gs. otrajā pusē to pakļāva Mongoļu impērija.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Citāti no Kijevas krievzemes rakstītajiem avotiem - valoda.ailab.lv

---

• The Culture of Old Russia With Prof. Alex Alexander - Lectures and Reading

---

• Внутренний строй Киевского княжества в X в.
• Древнейшиие государства государства Восточной Европы: 2000 год: Проблемы источниковедения. – Вост. лит.: Москва, 2003. – 446 с. – ISBN 5-02-018271-0
• Новосельцев А.П. (отв. ред.) Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования, 1987
• Рукописные памятники Древней Руси
• Исторические источники на русском языке в Интернете // Электронная библиотека Исторического факультета МГУ