Anna, Lielbritānijas karaliene
| |
| valda | 08.03.1702.-01.08.1714. |
| kronēšana | 08.03.1702. |
| vīrs | Džordžs, princis konsorts |
| bērni | Viljams (1689.-1700.) |
| karaliskais nams | Stjuartu dinastija |
| tēvs | Džeimss II |
| māte | lēdija Anna Haida |
| dzimusi | 06.02.1665. |
| mirusi | 01.08.1714. |
Anna jeb Anna Stjuarta (Anne, Queen of England, Scotland and Ireland, 1665.-1714.) - Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (1702.-1707.), Lielbritānijas karaliene (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (St. James's Palace, London). Džeimsa II (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany, 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar Dānijas princi Georgu (Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland, 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 5 bērni (18 reizes kļuva grūta), no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras hercogs (Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester, 1689.-1700.) sasniedza 11 gadu vecumu. Tronī kāpa 1702. gadā.[1] Pārliecināta Anglikāņu Baznīcas piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot Parlamenta ziņā. Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (War of the Spanish Succession), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada miera līgumu iegūstot plašas Francijas karalistes teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Anglijas karalistei apvienojoties reālūnijā ar Skotijas karalisti, izveidojot Lielbritānijas karalisti. Parlamenta Kopienu palātā klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet Lordu palātā - 16 lordi no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (Westminster Abbey, London). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus[2], Lielbritānijas tronī kāpa Hanoveres kūrfirsts Georgs (Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hanoveres dinastiju.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Pēc 1688. gada Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada Tiesību Billu (Bill of Rights) Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.
- ↑ Vienīgais izdzīvojušais karaļpāra bērns, Viljams Gločesteras hercogs, mira 11 gadu vecumā. Tas radīja ievērojamu politisku spriedzi, jo nu uz troni varēja pretendēt gan viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (Act of Settlement), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas troņos nedrīkstāja kāpt ne katoļi, ne katoļu laulātie. Par Annas troņmantnieci kļuva vienīgā protestante dzimtā Hanoveres kūrfirste Sofija, Džeimsa I mazmeita.
| Priekštecis: Orānijas Vilhelms |
Lielbritānijas karaliene 1702.-1714. |
Pēctecis: Džordžs I |
Literatūra
- Gregg, Edward. Queen Anne. - Yale University Press, 2001
- Waller Maureen. Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. - St. Martin's Press, New York, 2006, ISBN 0-312-33801-5
- Ragnhild Marie Hatton. Georg der Erste. Ein deutscher Kurfürst auf Englands Thron. - Societäts Verlag, Frankfurt a.M., 1982 (1. Auflage), 1985 (2. Auflage), ISBN 3-7973-0398-X
Resursi internetā par šo tēmu
- George I Louis Hanover, King of Great Britain - A genealogical survey of the peerage of Britain as well as the royal families of Europe
- Tobias Smollett. The History of England in Three Volumes, Vol.II. From William and Mary to George II. - The Project Gutenberg
