Livonijas ordenis
| 130px 130px | |
| sizereni |
|
| lielkomturija | 12.05.1237.-08.04.1525. |
| suverens ordenis | 08.04.1525.-25.03.1562. |
| ģenerālkapituls | Vendenē (Cēsīs) |
| devīze | ... |
| tērps |
|
| sizereni |
|
| hierarhija |
|
| |
Jeruzalemes Svētās Marijas Teitoņu Nama Brālība Livonijā (lat. Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam), literatūrā saīsināti dēvēts par Livonijas ordeni - Teitoņu ordeņa valdījumi jeb province (lielkomturija) Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves kaujā pie Saules 1236. gadā un tā atlieku inkorporēšanas Teitoņu ordenī (1237. gada Viterbijas apvienošanās). Lielmestrs iecēla jaunu Livonijas landmestru, kurš pārņēma vadību bijušajās zobenbrāļu zemēs. Līdz ar Teitoņu ordeņa izjukšanu 1525. gada 8. aprīlī, Livonijas ordenis kļuva par suverenu organizāciju un valsti. Līdz XVI gs. Ordenī skaitījās apm. 400-500 pilntiesīgu brāļu bruņinieku, bet XVI gs. vidū vairs tikai 120-150. Bez tiem bija arī daudz garīdznieku un t.s. pusbrāļu (seržantu, amatnieku un kalpotāju). Līdzīgi kā Teitoņu ordenī, pastāvēja t.s. "līdzbrāļu" (confratres) kategorija, kas bija pielīdzināta bruņinieka statusam. Līdzbrāļi varēja būt precējušies un ar īpašumu, no kura daļu pēc to nāves saņēma Ordenis. Par līdzbrāļiem varēja kļūt gan mecenāti - firsti un magnāti, - gan Ordeņa vasaļi. Bez tam Ordeņa militārajās akcijās bieži piedalījās t.s. viesbruņinieki (Gastritter) un laicīgie bruņinieki kā "krusta karotāji", kuriem bija iespēja saņemt zemi iekarotajās teritorijās kā lēni un kļūt par Ordeņa vasaļiem. Ieskaitot arī vasaļus, viss Ordeņa karaspēks XV gs. bija apm. 4000 vīru liels. No XIV gs. beigām kara gadījumā arvien vairāk līga algotņus, t.s. landsknehtus. Livonijas kara beigu posmā, pēc sakāves Ērģemes kaujā Livonijas ordenis pilnīgi saira un tika likvidēts, tā teritoriju savā starpā sadalot Lietuvas lielkņazistei un Zviedrijas karalistei. Ordeņa pēdējais landmestrs Gothards Ketlers kopā ar lielu daļu ordeņa brāļiem pārgāja luterticībā un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmo hercogu, saņemot titulu un zemes lēnī no to jaunā sizerena, Lietuvas lielkņaza. Livonijas ordenis pārstāja pastāvēt kā valstisks veidojums.
Skat. arī Livonijas ordeņa mestru saraksts
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Deutscher orden von Livland
- angliski: Livonian Order
- krieviski: Ливонский орден
Galerija
mestra karogs (1410.)
Aizkraukles komtura karogs (1410.)
karogs, 1. puse (1410.)
karogs, 2. puse (1410.)
Literatūra
- Zeids Т., Feodālisms Livonijā. - Riga, 1951.
- Kļaviņš K. Vācu ordenis un Livonija. - Rīga, 2000.
- Klišāns V. Vācu ordenis Livonijā XIII-XIV gs. - Rīga, 1991.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
- Donnert E. Der livländische Ordensritterstaat und Russland. - Berlin, 1963
Resursi internetā par šo tēmu
- KlišānsV. Livonijas ordenis - Tildes datorenciklopēdija, historia.lv
- Mugurēvičs Ē. Priekšvārds Indriķa hronikai.
- Latviešu konversācijas vārdnīca. 12.sējums, 23895.-23912.sleja.
- Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 541.-543.lpp.
- Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2.sējums, 404.lpp.
- Latvijas padomju enciklopēdija. 6.sējums, 218., 220.lpp.
- Dzenis A. Latvieši Livonijas ordeņa valstī - vergi vai saimnieki?
- Livonija XIV gs. - rigensis.lv
