Zemes tiesa

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 2. augusts, plkst. 12.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zemes tiesa (vāc. Landgericht, kr. ландгерихт, земский суд) - Muižniecības u.c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde vācu zemēs XVI-XIX gs. Izskatīja civillietas un krimināllietas. Vidzemē zemes tiesas darbojās laikā no 1582. līdz 1889. gadam. Latgalē no 1582. līdz 1772. gadam un no 1775. līdz 1864. gadam. Igauņu zemēs no 1561. līdz 1889. gadam darbojās zemākās un augstākās zemes tiesas. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Pārdaugavas hercogistē muižniecības tiesa. Katrā prezidiātā (Vendenes, Pērnavas un Tērbatas) bija sava zemes tiesa, kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla Žečpospoļitas karalis.
  • 2. Inflantijas vojevodistē augstākā tiesa laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda Dinaburgas stārasts kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas subkamerārijs. Tiesas spriedumus karaliskajā relācijas tiesā varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki.
  • 3. Vidzemē pirmās instances tiesa laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Tiesas sastāvēja no zemes tiesneša un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot mājas pārmācības tiesības. Svarīgākās muižnieku lietas bija galma tiesas jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus zemes tiesa tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. Sākotnēji bija 5 zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Kohenhusenā, Tērbatā un Vīlandē - 1693. gadā apriņku reformas laikā Kohenhusenas zemes tiesu likvidēja). Vidzemes guberņā laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja gubernators. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas.
  • 4. Krievijas impērijā otrās instances (guberņas līmeņa) apelāciju un revīzijas tiesa apriņķa tiesām laikā no 1775. līdz 1864. gadam. 2 departamenti - krimināllietām un civillietām, - katrs sastāvēja no imperatora iecelta (pēc Senāta ieteikuma) priekšsēdētāja (tiesneša) un 5 muižnieku ievēlētiem piesēdētājiem.
  • 5. Vācijā kopš 27.09.1945. otrās pakāpes apelācijas tiesa (pirmās instances tiesa lietām, kuras nebija pirmās instances tiesas (Amstgericht) kompetencē).[1] Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa § 333, zemes tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt, ja spriedums balstās uz likuma pārkāpumu - likums netiek piemērots, jeb piemērots nepareizi.[2]

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ 1945. gada 27. septembrī okupētajā Vācijā t.s. pilsētu tiesu vietā sabiedroto komandantūru pārstāvju sanāksmē ieviesta otrās pakāpes apelācijas tiesa t.s. pilsētas tiesas vietā.
  2. ↑ StrafprozeSordnung vom 28.3.1924, 3. Buch, 4. Abschnitt. Reichsgesetzblatt. Т. 1. Jahrgang 1924. Nr. 25. S. 355

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103. lpp.
  • Sitzung der Alliierten Kommandantur der Stadt Berlin, 27. September 1945. // Die Berliner Konferenz der Drei Machte. Sammelheft 1, 1945. - Verlag der .Sowjetischen Militarverwaltung in Deutschland: Berlin, 1946, S. 100.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Zemes_tiesa&oldid=19339"