Komandors
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 24. augusts, plkst. 09.29, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Komandors (no lat. commendator - "komandieris", no lat. commendare - "ieteikt, uzticēt"; fr. commandeur, angl. commandeur, commander, vāc. Kommodore) - atkarībā no konteksta:
- 1. Viens no augstākajiem amatiem - zemākais vadības hierarhijā, - reliģiskajos un mūku-bruņinieku ordeņos (Teitoņu ordenī - komturs). Ordeņa pils komandants un/vai administratīvā pārvaldes iecirkņa - komandorejas, - pārvaldītājs, viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā (tiesāja komturijas zemniekus, amatniekus, tirgotājus un vasaļus, varēja disciplināri sodīt ordeņa brāļus). Komandoram arīdzan bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa dzeltena). To amatā iecelt, atcelt un pārvietot uz citu pārvaldes vietu varēja tikai ordeņa kapituls. Komandors vadīja komandorejas militāro un saimniecisko dzīvi. Gādāja par ordeņa brāļu, pils garnizona un komandorejas karaspēka apbruņojumu, apģērbu, - kara gadījumā bija komandorejas izvirzītās militārās vienības komandieris, pakļauts landmaršala komandai un cīņās gāja pats ar savas komandorejas karogu. Vadīja brāļu sapulces - konventus un ietilpa virskapitula sastāvā.
- 2. Virsnieka dienesta pakāpe (augstāks par kapteini, bet zemāks par kontradmirāli) dažu valstu kara flotē vai gaisa kara flotē. Pirmo reizi šī pakāpe parādās ap 1652. gadu nīderlandiešu flotē (uzticot komandoriem eskadras komandēšanu, kas līdz tam tika ļauts tikai admirāļiem).
- 4. Kolonijas garnizona komandants.
- 5. Francijas Goda leģiona virsnieks (Commandeur Légion d'honneur).
- 6. Jahtkluba priekšnieks (angl. commodore). Pirmo reizi nosaukums ieviests 1891. gadā Ķīles ķeizariskajā jahtklubā (Kieler Kaiserlicher Yacht Club).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
