Pilskunga tiesa

Pilskunga tiesa jeb kapitāna tiesa (vāc. Hauptmannsgericht, kr. гауптманский суд) - atkarībā no konteksta:

1. Otrās instances tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē pilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā jeb iecirknī (Hauptmannschaft) kopš 1561. gada. Sastāvēja no pilskunga un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai hercoga domēņu iedzīvotājus). Tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt virspilskunga tiesā. Likvidētas 1795. gadā.
2. Tiesa Kurzemes guberņā laikā no 1797. līdz 1888. gada 9. jūnijam - katrā apriņķī (10). Sastāvēja no pilskunga un 2 asesoriem (piesēdētājiem). Iztiesāja mazāk svarīgas civillietas un krimināllietas. Tiesas kompetencē ietilpa tiesas, administratīvo un policejisko uzdevumu veikšana: krimināllietu izmeklēšana, aizdomās turēto arestēšana un nodošana attiecīgajai tiesai, noziedznieku, bēgļu, klaidoņu un personu bez dokumentiem vajāšana, augstāko tiesu spriedumu izpilde, nodokļu piedzīšana, muižu policijas un pagasttiesu darbības uzraudzība. Gadā viena pilskunga tiesa impērijas kasei izmaksāja 25000 rubļu. Tai bija pakļauti policijas pristavi un muižas tiesa. 1888. gadā Baltijas guberņu Policijas likums pilskunga tiesu pārveidoja par policijas iecirkni.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104. lpp.

Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.