Nomokanons

Nomokanons (gr. Νομοκανών, Nomokanōn; no nomos - "likums" + kanōn - "norma, regula") - Pareizticīgās Baznīcas noteikumu un normu un uz Baznīcu attiecināmo imperatora likumu apkopojums Bizantijas impērijā.

Pirmais šāds krājums (Σύνταγμα κανώνων) sastādīts VI gs. Sakārtots tematiski, nevis hronoloģiski, 60 titulos. Otraiz krājums tika sastādīts VII gs., rediģējot pirmo krājumu un papildinot to ar izvilkumiem no Justiniāna kodifikācijas (Pandekti), 883. gadā papildināts - to 920. gadā Konstantinopoles Sinodē izsludināja par obligātu visiem ticīgajiem. XI gs. tas tika paplašināts ar jauniem noteikumiem un nosaukts par "Nomokanonu".

Vēl ir zināms IX gs. Konstantinopoles patriarha Potija I nomokanons (14 tituli)

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 180. lpp.

---

• Азаревич Д.И. История византийского права. - Тип. Г.В. Фалька: Ярославль, 1876. - 118 с.

Resursi internetā pr šo tēmu

• Nomocanon // Catholic Encyclopedia