Kvirītu īpašums

Privātīpašums (lat. dominium, proprietas) jeb privātīpašums pēc kvirītu tiesībām (dominium ex iure Quiritium) - romiešu tiesībās kvirītu īpašuma apzīmējums. Sākotnējos kopīpašuma apstākļos privātīpašuma tiesības pakāpeniski sāka attiecināt uz apstrādājamo zemi un kustamo īpašumu (kara laupījumu, vergiem, lopiem u.tml.). Tās pilnībā jau bija nostiprinātas XII tabulu likumos un turpmāk tika uzturētas ius civile sistēmā, papildinātas ar komīciju likumiem un Senāta lēmumiem. Formāli apzīmējums "īpašums pēc kvirītu tiesībām" saglabājās līdz pat VI gs.

Skat. arī: pekūnija, bonitārais īpašums, pekūlijs, latifundija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219. lpp.