Sociālistiskais īpašums

Sociālistiskais īpašums (kr. социалистическая собственность) - sabiedriskais īpašums t.s. sociālistiskajās valstīs XX gs.

PSRS izdalīja 2 sociālistiskā īpašuma pamattipus: visas tautas, t.i. valsts īpašums, un kooperatīvais īpašums (piem. kolhozu kooperatīvais īpašums). Ideoloģiskā doktrīna paredzēja valsts un kooperatīvā īpašuma saplūšanu laika gaitā vienā komunistiskajā visas tautas īpašumā. Pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju īpašums (lielāko tiesu neražojošajā sfērā), ko varēja izmantot šo organizāciju statūtos noteikto funkciju veikšanai. Tika postulēts, ka ražošanas līdzekļu sociālistiskais īpašums padara neiespējamu nodarbināto netaisnīgu ekspluatāciju.

Skat. arī: personiskais īpašums, piemājas zeme

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.

---

• Венедиктов А.В. Государственная социалистическая собственность. / Отв. ред.: Райхер В.К. - Изд-во АН СССР: Москва/Ленинград, 1948, - 839 c.
• Иойрыш А.И., Левитас А.Г. Социалистическая собственность. - Высшая школа: Москва, 1961 - 93 c.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Социалистическая собственность" в Большой Советской Энциклопедии
• Общественная социалистическая собственность // Словарь научного коммунизма
• Государственная социалистическая собственность // Экономический словарь
• Взгляды на социалистическую собственность - economindex.ru
• Маркова М.Г. Договор об охране социалистической собственности вневедомственной сторожевой охраной при органах милиции. //Правоведение. -1965. - № 1. - С. 151 - 155
• Социалистическая природа колхозной собственности. // Аксененок Г.А., Григорьев В.К., Пятницкий П.П. Колхозное право. - Гос. изд-во юридической литературы: Москва, 1950