Livonija

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 17. augusts, plkst. 12.28, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonia
sizereni
zemes
Livonia J Portantio.JPG

Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, pol. Inflanty, kr. Ливония, Лифландия), Sv.Marijas zeme (lat. Terra Mariana) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām zemēm, kuras savstarpēji saistīja virkne sadarbības līgumu, Baltijas jūras austrumu krastā. Aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Kopš 1225. gada Sv. Romas Impērijas marka. Pirmo mums zināmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Zemju savstarpējo attiecību kā arī bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas saskaņošanai ap 1420. gadu sāka sasaukt Livonijas landtāgu.[1]

Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu:

kā arī klosteri un pilsētas (piem. Rīga, Tērbata, Rēvele, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi.

Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Inflantija", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c., XIX-XX gs. mijā vācu valodā par "Livoniju" dēvējot vairs tikai Vidzemi.

Skat. arī: Livonijas hronikas

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes. Kā līdzīgs piemērs var kalpot Hanzas savienība, kurā dalībpilsētas bieži saskaņoja kopīgu politiku, bet kas nebūt nebija valstists veidojums.

Galerija

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
  • Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
  • Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
  • Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
  • Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
  • Švābe A. Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis. - Rīga, 1933.
  • Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Švābe A. Livonijas senākās bruņinieku tiesības. / Teksts un avotu kritika. - A.Gulbis: Rīga, 1932.
  • Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.
  • Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.
  • Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.

  • Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
  • Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
  • Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
  • Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
  • Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909
  • Atlas von hiefland oder von den beiden Gouvernementern u. Herzogthumern hief- und Ehstland und den Provinz Oesel. Entwormen nach geometrischen Vermessungen, den neusten astronomischen Beobachtungen und nach faeltiger Untersuchung und Kenntnis der Gehenden. - J.F.Hartknoch: Riga-Leipzig, 1798

Resursi internetā par šo tēmu