Ketlers Gothards III
| |
| hercogs | 05.03.1562.-17.05.1587. |
| sieva | Anna no Meklenburgas |
| bērni |
|
| dinastija | Ketleru dinastija |
| tēvs | Gothards Ketlers cu Melrihs |
| māte | Sofija |
| brāļi, māsas |
|
| dzimis | 1517. gada 2. februārī |
| miris | 1587. gada 17. maijā |
| |
Gothards Ketlers (Gotthard von Kettler[1], 1517.-1587.) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Vidzemes gubernators un Polijas karaļa vietvaldis[2], Ketleru dinastijas aizsācējs. Titulatūra: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog).
Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (vc. Niederadel) ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas fon Neselrodes bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza t.s. padošanās līgumus: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā. 1562. gada 5. martā padošanās akts tika izpildīti, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni.
Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram ģerboni (skat. Ketleru dzimtas ģerbonis) un hercoga titulu (Von Gottes gnaden Gotthard in Liefland zu Kurland und Semgallen Hertzog).
Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (Salomon Henning, 1528.–1589.) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), Gothards miris 1587. gada 17. maijā, taču pēdējais Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju, savukārt viņa dēla hercoga Frīdriha dokumentos par tēva nāvi norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs.
| Priekštecis: - |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1562.-1587. |
Pēctecis: Fridrihs I |
Satura rādītājs
Attēlu galerija
Gothards un Anna
hercogiene Anna
hercogs Gothards
1575. un 1576. gados kalts dālderis
1560. gadā kalts guldenis
1559. gadā kalts vērdiņš (fartings)
Atsauces un skaidrojumi
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- Kettler Gotthard - Allgemeine deutsche Biographie, Band 15 - Duncker & Humblot, Leipzig 1882, S. 680.
- Biography Gotthard Kettler, 1517-1587, 1st Duke of Courland, from Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon, in German
- Baltasara Rusova hronikas sadaļa, kas vēsta par Gothardu Ketleru
