Šariats
Šariats (no ar. "šar" - "likums"; ar. شريعة - shari’ah - "taka, ceļš" jeb literāri "ceļš uz strautu") - reliģisko, ētisko un tiesību normu sistēma, kas uz Korāna un Sunnu pamata izveidota Arābijā VIII-XII gs. (musulmaņi parasti vārda "šariāts" vietā saka ’’islama likums’’). Satur valsts tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo tiesību normas. Laika gaitā sāka pilnīgi regulēt laulības, ģimenes un mantojuma attiecības (tirdzniecības, nodokļu un administratīvajās tiesībās šariats nespēja konkurēt ar paražu tiesībām un romiešu tiesībām).
Šariatam ir svarīga loma musulmaņu sabiedrībā visā pasaulē, jo arī mūsdienās islamticīgie turpina ievērot un pakļauties tā normām. Dažās islama valstīs šariats ir tiesību sistēmas pamatā, regulē civiltiesiskās attiecības, kā arī pilsoņu ikdienas dzīvi;, ir arī valstis, kuru tiesību sistēma ir daļējs šariata un to Rietumu tiesību sajaukums, kuras pastāvēja viduslaikos, kad sākās eiropiešu ekspansija uz islama pasauli. Šariata likumu apkopojums kādā vienā vispārpieņemtā kodeksā nepastāv - tā ir sistēma, pēc kuras tiek atvasinātas tiesību normas un vēstures gaitā uzkrātie precedenti un interpretācijas.
Skat. arī: Sunna, idžma, kadijs, šeihs, muftijs, ulems
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 181. lpp.
- Schacht J. An Introduction to Islamic Law. - Oxford, 1964, ISBN 0-19-825161-0
- Spies O., Pritsch E. Klassisches islamisches Recht. // Handbuch der Orientalistik. - Erste Abt. Ergänzungsband III. - Leiden/Köln, 1964, S. 220–343
