Kijevas Krievzeme
Austrumslāvu kņazistes, novecojušā historiogrāfijā arī Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь, an. Kievan Rus) - kņazistes mūsdienu Ukrainas un daļēji arī Krievijas teritorijā, aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Izveidojās 10. gs. ap vikingu nocietinātajām apmetnēm ceļā no Baltijas jūras uz Melno jūru. Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu dažkārt pārmantoja radinieki).
988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti[1] Monarhs bija lielkņazs[2]), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (t.s. Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. 12. gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet 13. gs. otrajā pusē to pakļāva Mongoļu impērija.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Внутренний строй Киевского княжества в X в.
- Древнейшиие государства государства Восточной Европы: 2000 год: Проблемы источниковедения. – Вост. лит.: Москва, 2003. – 446 с. – ISBN 5-02-018271-0
- Новосельцев А.П. (отв. ред.) Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования, 1987
- Рукописные памятники Древней Руси
- Исторические источники на русском языке в Интернете // Электронная библиотека Исторического факультета МГУ