Atšķirības starp "Šariats" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra par šo tēmu)
 
(11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Šariats''' (no ar. شريعة  - ''Shari’ah'' - "taka" jeb literāri "ceļš uz strautu") - [[Islams|islama]] visaptveroša tiesību sistēma, kas apkopo [[Korāns|Korāna]] un [[Sunna]]s atziņas reliģisku tiesību normu veidā. [[Musulmaņi]] parasti vārda "šariāts" vietā saka ’’Islama likums’’. Šariātam ir svarīga loma musulmaņu sabiedrībā visā pasaulē, jo arī mūsdienās islamticīgie turpina ievērot un pakļauties šariāta normām. Dažās islama valstīs šariāts ir tiesību sistēmas pamats, kas regulē civiltiesiskās attiecības, kā arī pilsoņu ikdienas dzīvi, savukārt, ir arī valstis, kuru tiesību sistēma ir daļējs šariāta un to Rietumu tiesību sajaukums, kuras pastāvēja viduslaikos, kad sākās eiropiešu ekspansija uz islama pasauli.
+
'''Šariats''' (no ar. "šar" - "likums"; ar. شريعة  - ''shari’ah'' - "taka, ceļš" jeb literāri "ceļš uz strautu") - reliģisko, ētisko un tiesību normu sistēma, kas uz [[Korāns|Korāna]] un [[Sunna|Sunnu]] pamata izveidota Arābijā VIII-XII gs. ([[musulmaņi]] parasti vārda "šariāts" vietā saka ’’islama likums’’). Satur valsts tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo tiesību normas. Laika gaitā sāka pilnīgi regulēt laulības, ģimenes un mantojuma attiecības (tirdzniecības, nodokļu un administratīvajās tiesībās ''šariats'' nespēja konkurēt ar paražu tiesībām un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībām]]).
 +
 
 +
''Šariatam'' ir svarīga loma musulmaņu sabiedrībā visā pasaulē, jo arī mūsdienās islamticīgie turpina ievērot un pakļauties normām. Dažās islama valstīs ''šariats'' ir tiesību sistēmas pamatā, regulē civiltiesiskās attiecības, kā arī pilsoņu ikdienas dzīvi;, ir arī valstis, kuru tiesību sistēma ir daļējs ''šariata'' un to Rietumu tiesību sajaukums, kuras pastāvēja viduslaikos, kad sākās eiropiešu ekspansija uz islama pasauli. ''Šariata'' likumu apkopojums kādā vienā vispārpieņemtā kodeksā nepastāv - tā ir sistēma, pēc kuras tiek atvasinātas tiesību normas un vēstures gaitā uzkrātie precedenti un interpretācijas.
 +
 
 +
Skat. arī: [[Sunna]], [[idžma]], [[kadijs]], [[šeihs]], [[muftijs]], [[ulems]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 181. lpp.
 +
----
 +
* Schacht J. An Introduction to Islamic Law. - Oxford, 1964, ISBN 0-19-825161-0
 +
----
 +
* Spies O., Pritsch E. Klassisches islamisches Recht. // Handbuch der Orientalistik. - Erste Abt. Ergänzungsband III. - Leiden/Köln, 1964, S. 220–343
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
6. rindiņa: 18. rindiņa:
  
 
[[Kategorija:Islams]]
 
[[Kategorija:Islams]]
 +
[[Kategorija:Likumdošana]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 8. oktobris, plkst. 18.42

Šariats (no ar. "šar" - "likums"; ar. شريعة - shari’ah - "taka, ceļš" jeb literāri "ceļš uz strautu") - reliģisko, ētisko un tiesību normu sistēma, kas uz Korāna un Sunnu pamata izveidota Arābijā VIII-XII gs. (musulmaņi parasti vārda "šariāts" vietā saka ’’islama likums’’). Satur valsts tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo tiesību normas. Laika gaitā sāka pilnīgi regulēt laulības, ģimenes un mantojuma attiecības (tirdzniecības, nodokļu un administratīvajās tiesībās šariats nespēja konkurēt ar paražu tiesībām un romiešu tiesībām).

Šariatam ir svarīga loma musulmaņu sabiedrībā visā pasaulē, jo arī mūsdienās islamticīgie turpina ievērot un pakļauties tā normām. Dažās islama valstīs šariats ir tiesību sistēmas pamatā, regulē civiltiesiskās attiecības, kā arī pilsoņu ikdienas dzīvi;, ir arī valstis, kuru tiesību sistēma ir daļējs šariata un to Rietumu tiesību sajaukums, kuras pastāvēja viduslaikos, kad sākās eiropiešu ekspansija uz islama pasauli. Šariata likumu apkopojums kādā vienā vispārpieņemtā kodeksā nepastāv - tā ir sistēma, pēc kuras tiek atvasinātas tiesību normas un vēstures gaitā uzkrātie precedenti un interpretācijas.

Skat. arī: Sunna, idžma, kadijs, šeihs, muftijs, ulems

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 181. lpp.

  • Schacht J. An Introduction to Islamic Law. - Oxford, 1964, ISBN 0-19-825161-0

  • Spies O., Pritsch E. Klassisches islamisches Recht. // Handbuch der Orientalistik. - Erste Abt. Ergänzungsband III. - Leiden/Köln, 1964, S. 220–343

Resursi internetā par šo tēmu