Atšķirības starp "Brauns Georgs" versijām

'''Georgs Brauns''' (''Georg Brown'', 1698.-1792.) - [[Krievijas impērija]]s ierēdnis, virsnieks, [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[grāfs]] (kopš 1773. gada). Dzimis dzimis 1698. gada 5. jūnijā Īrijā, [[Katoļi|katoļu]] [[Muižniecība|muižnieku]] dzimtā. 1725. gadā pēc pabeigtām studijām Limerikas universitātē, 27 gadu vecumā atstājis dzimteni, iestājoties Pfalcas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] militārajā dienestā. 1730. gadā 32 gadu vecumā iestājies Krievijas impērijas dienestā kā [[kapteiņleitnants]] [[Izmailovas gvardes pulks|Izmailovas gvardes pulkā]]. 1734. gadā piedalījies Dancigas ieņemšanā, 1735.-1739. gados karā ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], paaugstināts par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] 1758. gadā kaujā pie Corndorfas smagi ievainots, uzkalpojies līdz [[Ģenerālis|ģenerāļa]] dienesta pakāpei. Apbalvots ar [[Austrijas impērija]]s [[Imperators|imperatores]] Marijas Terēzas ar briljantiem un portretu rotātu tabakdozi, [[Žečpospoļita]]s Baltā ērgļa ordeni, Krievijas Aleksandra Ņevska ordeni. Bijis divas reizes precējies: pirmo reizi ar Krievijas augstmaņa, grāfa [[Lasī Peters de|Peteram de Lasī]] (''Peter Count de Lacy'') māsu<ref>Ziņā [http://www.turaida-muzejs.lv/tmr.php?menu=401000&page=5&grupa=Arhivs&m=&y=&id=&lang=lv&findthis=&print=1 "Turaidas muzejrezervāts iegādājies retu gravīru"] TMR galvenā speciāliste Ina Līne min, ka Brauns bijis precējies ar Austrijas ģenerāļa Franča Morica de Lasī māsu.</ref>. 3 dēli no pirmās laulības (visi miruši jau tēvam dzīvam esot). Vecākais mira Parīzē, kur bija aizsūtīts mācīties, otrs – ģenerālmajors krievu armijā, trešais – [[pulkvedis]]. 1765. gadā Brauns apprecējās ar Petera fon Fītinghofa atraitni Eleonoru Kristīni, dzimušu baronesi Mengdenu, Vidzemes hoftiesas prezidenta un Kaugurmuižas un Igates muižu dzimtkunga Johana Frīdriha Mengdena meitu. Otrajā laulībā viņam piedzima dēls Johans Georgs fon Brauns, vēlāk infantērijas Keksholmas pulka pulkvedis Krievijas dienestā un [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] bruņinieks, un divas meitas – Eleonora Kristīne (precējusies ar Mihaelu Janu fon Borhu fon Lubešicu, Varšavas [[Seims|Seima]] locekli un [[Ģenerālkvartīrmeistars|ģenerālkvartīrmeistaru]], Beļecas [[Vaivads|vaivadu]]), un Vilhelmīne Elizabete (precējusies ar grāfu Mēdemu, Kurzemes hercoga svaini un Prūsijas armijas kapteini). 1762. gada martā, 64 gadu vecumā pārgāja administratīvajā dienestā: [[Rīgas guberņa|Rīgas]] [[ģenerālgubernators]] (1762.-1775.), Rīgas un [[Rēveles guberņa|Rēveles]] ģenerālgubernators (1775.-1783), [[Rīgas vietniecība]]s un [[Rēveles vietniecība]]s [[vietvaldis]] (''Statthalter''). Siguldas un Ķempju muižas<ref>1761. gadā nopirka no sievas brāļa, Austrijas ģenerāļa Franča Morica de Lasī - kopā 20 [[Arkls|arklu]] apdzīvotas un 3¼ arkla neapdzīvotas zemes, 442 darbaspējīgi zemnieki, muižas lauki, 4 krogi, zveja 3 ezeros un Gaujas upē</ref>, Smiltenes muižas, Veru muižas Igaunijā, Gāles muižas pie Siguldas un Paltmales muižas pie Līgatnes, kā arī īpašumu Kurzemē – Baltās muižas, Pienavas un Džūkstes īpašnieks. 1764. gada vasarā devis atļauju celt Rīgā pirmo katoļu baznīcu (''Sāpju Dievmātes baznīcu'') kopš [[Reformācija]]s laikā uzsāktās katoļu vajāšanas. 1785. gada februārī izdevis rīkojumu par tautskolu celšanu 7 Vidzemes pilsētās - Valkā, Vīlandē, Valmierā, Cēsīs, Ārensburgā, Limbažos un Vēravā, piešķirot katras skolas uzturēšanai ik gadus 400 rubļu, Slokas miestam - 1000 rubļu skolas celšanai un 10 000 rubļu - mācību atjaunošanai Rīgas licejā.. Miris 1792. gada 18. septembrī. Apglabāts Skaistkalnes katoļu baznīcas kapenēs.