Atšķirības starp "Novgorodas feodālā republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Novgoroda.jpg|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Novgoroda.jpg|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Nowgorod_map.jpg‎|right|thumb|200px|XII-XIII gs. mija]]
 
[[Attēls:Nowgorod_map.jpg‎|right|thumb|200px|XII-XIII gs. mija]]
'''Novgorodas feodālā republika''' (kr. ''Новгородская феодальная республика'') jeb '''Dižā Novgoroda''' (''Великий Новгород'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Novgorodas pilsētvalstij'''. Izveidojās, sairstot [[Kijevas lielkņaziste]]s centrālajai varai, tai sašķeļoties [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], 1136. gadā (kad novgorodieši padzina kņazu Vsevolodu). XV gs. šīs [[pilsētvalsts]] kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja [[Bajāru padome]]i. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts [[kņazs]] (vēlāk večes ievēlēts [[tūkstošnieks]]). 1478. gadā Novgorodu iekaroja un 1510. gadā tās teritoriju anektēja [[Maskavas lielkņaziste]].
+
'''Novgorodas pilsētrepublika''' (kr. ''Новгородская феодальная республика'') jeb '''Dižā Novgoroda''' (''Великий Новгород'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Novgorodas pilsētvalstij'''. Izveidojās, sairstot [[Kijevas lielkņaziste]]s centrālajai varai, tai sašķeļoties [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], 1136. gadā (kad novgorodieši padzina kņazu Vsevolodu). XV gs. šīs [[pilsētvalsts]] kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja [[Bajāru padome]]i, amatpersonas ievēlētas. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts [[kņazs]] (vēlāk večes ievēlēts [[tūkstošnieks]]). 1478. gadā Novgorodu iekaroja un 1510. gadā tās teritoriju anektēja [[Maskavas lielkņaziste]].
  
 
Skat. arī [[Novgorodas tiesas grāmata]], [[Novgorodas hronikas]]
 
Skat. arī [[Novgorodas tiesas grāmata]], [[Novgorodas hronikas]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 10. marts, plkst. 07.40

Novgoroda.jpg
XII-XIII gs. mija

Novgorodas pilsētrepublika (kr. Новгородская феодальная республика) jeb Dižā Novgoroda (Великий Новгород) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Novgorodas pilsētvalstij. Izveidojās, sairstot Kijevas lielkņazistes centrālajai varai, tai sašķeļoties dalienu kņazistēs, 1136. gadā (kad novgorodieši padzina kņazu Vsevolodu). XV gs. šīs pilsētvalsts kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - veče, bet izpildvara piederēja Bajāru padomei, amatpersonas ievēlētas. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts kņazs (vēlāk večes ievēlēts tūkstošnieks). 1478. gadā Novgorodu iekaroja un 1510. gadā tās teritoriju anektēja Maskavas lielkņaziste.

Skat. arī Novgorodas tiesas grāmata, Novgorodas hronikas

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57.-58. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu