Atšķirības starp "Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Wilhelmine_Herzogin_von_Sagan_(1818).jpg‎|right|thumb|200px|Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna]]
 
[[Attēls:Wilhelmine_Herzogin_von_Sagan_(1818).jpg‎|right|thumb|200px|Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna]]
−
'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'', 1781.-1839.) - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]] (kopš 1791.). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas]] armijas [[ģenerālis|ģenerāļa]] Gustava Morica Armfelta (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar princi Luiju de Roānu-Gemenē (''Prinz Louis de Rohan-Guemene'', 1768.-1836.), taču jau 1805. gadā laulība tika šķirta. 1805. gadā stājās laulībā ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubecki (''Князь Трубецкой, Василий Сергеевич'', 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu [[Meternihs Klements Nepomuks Vencels Lotārs|Meternihu]] (''Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein'', 1773.-1859.), kas ilga līdz pat [[Vīnes kongress|Vīnes Kongresa]] noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (''Zámek Ratibořice'') Bohēmijā.1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Rudolfu fon Šulenburgu (''Graf Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.) Mira 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa [[Bīrona Marija Luize Paulīne fon|Paulīne]].
+
'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'', 1781.-1839.) - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]]. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas]] armijas [[ģenerālis|ģenerāļa]] Gustava Morica Armfelta (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar princi Luiju de Roānu-Gemenē (''Prinz Louis de Rohan-Guemene'', 1768.-1836.), taču jau 1805. gadā laulība tika šķirta. 1805. gadā stājās laulībā ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubecki (''Князь Трубецкой, Василий Сергеевич'', 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu [[Meternihs Klements Nepomuks Vencels Lotārs|Meternihu]] (''Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein'', 1773.-1859.), kas ilga līdz pat [[Vīnes kongress|Vīnes Kongresa]] noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (''Zámek Ratibořice'') Bohēmijā.1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Rudolfu fon Šulenburgu (''Graf Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.) Mira 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa [[Bīrona Marija Luize Paulīne fon|Paulīne]].
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. marts, plkst. 17.37

Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna

Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron, 1781.-1839.) - Sagānas hercogiene. Kurzemes un Zemgales hercogistes princese, hercoga Pētera un Dorotejas vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī Mītavā. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas ģenerāļa Gustava Morica Armfelta (Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.) ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar princi Luiju de Roānu-Gemenē (Prinz Louis de Rohan-Guemene, 1768.-1836.), taču jau 1805. gadā laulība tika šķirta. 1805. gadā stājās laulībā ar kņazu Vasīliju Trubecki (Князь Трубецкой, Василий Сергеевич, 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu Meternihu (Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein, 1773.-1859.), kas ilga līdz pat Vīnes Kongresa noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (Zámek Ratibořice) Bohēmijā.1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar grāfu Karlu Rudolfu fon Šulenburgu (Graf Rudolf von Carl Schulenburg, 1788.-1856.) Mira 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa Paulīne.

Galerija

  • Vilhelmīnes portreta melnbalta reprodukcija, autore Angelica Kauffmann (1785.)

  • Vilhelmīnes portrets, zīmējums, autors Sir Thomas Lawrence

  • Vilhelmīnes portrets, litogrāfija, autors Joseph Kriehuber

Literatūra

  • Clemens Brühl. Die Sagan, das Leben der Herzogin von Sagan, Prinzessin von Kurland. - Berlin, 1941
  • Maria Ulrichová. Clemens-Metternich – Wilhelmine von Sagan. Ein Briefwechsel 1813–1815. - Graz - Köln, 1966
  • Dorothy Gies McGuigan. Metternich and the duchess. - Doubleday, New York, 1975, ISBN 038502827X
  • Helena Sobková. Kateřina Zaháňská. - Prague, 1995, ISBN 80-20-40532-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sagāna_Vilhelmīne_Katarīna_Friderike_Benigna_de&oldid=12501"