Atšķirības starp "Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan'', 1781.-1839.), dzimusi '''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'') - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]]. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. | '''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan'', 1781.-1839.), dzimusi '''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'') - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]]. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. | ||
| − | 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, | + | 1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas [[ģenerālis|ģenerāļa]] Gustava Morica Armfelta (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemene (''Prinz Louis de Rohan-Guemene'', 1768.-1836.), taču jau 1805. gadā laulība tika šķirta. 1805. gadā stājās laulībā ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubeckoju (''Князь Трубецкой, Василий Сергеевич'', 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu [[Meternihs Klements Nepomuks Vencels Lotārs|Meternihu]] (''Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein'', 1773.-1859.), kas ilga līdz pat [[Vīnes kongress|Vīnes Kongresa]] noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (''Zámek Ratibořice'') Bohēmijā. 1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, [[Grāfs|grāfu]] fon der Šulenburgu (''Graf Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.) |
Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa [[Bīrona Marija Luize Paulīne fon|Paulīne]]. | Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa [[Bīrona Marija Luize Paulīne fon|Paulīne]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. augusts, plkst. 10.58
.jpg)
Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan, 1781.-1839.), dzimusi Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron) - Sagānas hercogiene. Kurzemes un Zemgales hercogistes princese, hercoga Pētera un Dorotejas vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī Mītavā. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā.
1800. gadā Hamburgā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas ģenerāļa Gustava Morica Armfelta (Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.) ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemene (Prinz Louis de Rohan-Guemene, 1768.-1836.), taču jau 1805. gadā laulība tika šķirta. 1805. gadā stājās laulībā ar kņazu Vasīliju Trubeckoju (Князь Трубецкой, Василий Сергеевич, 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu Meternihu (Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein, 1773.-1859.), kas ilga līdz pat Vīnes Kongresa noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (Zámek Ratibořice) Bohēmijā. 1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, grāfu fon der Šulenburgu (Graf Rudolf von Carl Schulenburg, 1788.-1856.)
Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa Paulīne.
Galerija
Vilhelmīnes portreta melnbalta reprodukcija, autore Angelica Kauffmann (1785.)
Vilhelmīnes portrets, zīmējums, autors Sir Thomas Lawrence
Vilhelmīnes portrets, litogrāfija, autors Joseph Kriehuber
Literatūra
- Clemens Brühl. Die Sagan, das Leben der Herzogin von Sagan, Prinzessin von Kurland. - Berlin, 1941
- Maria Ulrichová. Clemens-Metternich – Wilhelmine von Sagan. Ein Briefwechsel 1813–1815. - Graz - Köln, 1966
- Dorothy Gies McGuigan. Metternich and the duchess. - Doubleday, New York, 1975, ISBN 038502827X
- Helena Sobková. Kateřina Zaháňská. - Prague, 1995, ISBN 80-20-40532-1
Resursi internetā par šo tēmu
- Wilhelmine von Sagan (1781-1839) - Museum Burg Posterstein · Thüringen
- Traute Zacharasiewicz. Die Dichterin Emilie von Binzer und der Linzer Kulturkreis der Stifter-Zeit. / Historisches Jahrbuch der STadt Linz 1976. Herausgegeben vom Archiv der Stadt Linz. 1977 (.pdf)
- Wilhelmine, princesse de Courlande, duchesse de Sagan (1781 –1839)
- Emilie von Binzer. Trois étés à Löbichau 1819-20-21
- Emilie Gerschau (von Binzer). Trois étés à Löbichau.
- Les Dames de Courlande
- Le château de Sagan
