Ģenerālgubernators
No ''Vēsture''
Ģenerālgubernators (angl. governor-general, vāc. Generalgouverneur, fr. gouverneur général, kr. генерал-губернатор) - augstākais centrālās varas pārstāvis provincē vai kolonijā. Atkarībā no konteksta:
- 1. Karaļa augstākais pārstāvis, sarunvalodā bieži dēvēts par "vicekarali" (vice-regal) Lielbritānijas kolonijās.
- 2. Augstākais pārvaldes ierēdnis Francijas kolonijās.
- 3. Augstākais varas pārstāvis Trešā reiha iekarotajā Polijā izveidotajā ģenerālguberņā 2. Pasaules kara laikā.
- 4. Vietējās civilās un militārās varas augstākā amatpersona Krievijas impērijā laikā no 1775. līdz 1919. gadam. Visbiežāk patstāvīgi pārvaldīja 2-3 guberņas, kuras apvienotas ģenerālguberņā, formāli bija pakļauts imperatora un Senātam. Izveidojot ministrijas, amats kļuva lieks un saglabājās pēc 1826. gada tikai dažos impērijas reģionos (Kaukāza guberņās, Polijā, Somijas lielkņazistē, Baltijas guberņās) kā ārkārtas amatpersona nacionālu vai politisku apsvērumu dēļ.
- 5. Dzeduši - imperatora augstākais pārstāvis provincēs Senajā Ķīnā, kontrolēja armijas apgādi, nodokļu iekasēšanu u.tml.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
