Štempeli
baroni fon Štempeli (von Stempel, kr. фон Штемпель) – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijas guberņās. 1634. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No 1817. gada Krievijas impērijas administratīvajos aktos dzimta dēvēta par baroniem, bet 1858. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz titulu.
No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Goldingenas (mūsd. Kuldīga) virspilskungs (1730-1733) Nikolass barons fon Štempels (Nikolaus Christoph Ernst Baron Stempel, 1754–1797); Krievijas impērijas ģenerālmajors, Kaukāza karu varonis Karls barons fon Štempels (Karl Baron Stempel, kr. Карл Романович Штемпель, 1802-1869); ģenerālmajors, Turkestānas iekarotājs (Friedrich Baron von Stempel, kr. Штемпель, Фридрих Карлович, 1829-1891); kavalērijas ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877) varonis Reinholds barons fon Štempels (Reinhold Franc Oskar Baron von Stempel, kr. фон Штемпель, Рейнгольд-Франц-Оскар Александрович, 1839-1913); jurists, Vācijas impērijas ārlietu ministrijas referents (1916-1917), Prūsijas Pozenes provinces Virzicas apriņķa landrāts Kurts barons fon Štempels (Kurt Baron von Stempel, 1882-1945);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Štempeļu (Stempelhof) jeb Mazkandavas muiža (Klein Kandaushof), Leču (Atlitzen), Susējas (Sussey), Nīcas (Niederbartau), Rūmenes (Rumen), Mežinieku (Meschneeckenhof), Vērgales (Virginahlen) u.c. muižas.
