Latvijas SPR Satversme

Latvijas SPR Satversme - LSPR konstitūcija, pieņemta Apvienotās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongresā (13.-15.01.1919.).

Sastāvēja no 7 nodaļām ar 31 pantu. Tika noteikta LSPR teritorija, kurā ietverta Kurzeme, Vidzeme un Latgale, likvidējot līdz tam pastāvējušo iedalījumu guberņās. No KSFPR konstitūcijas tika pārņemtas pilsoņu pamattiesības un pienākumi. Par LSPR augstāko valsts varas institūciju tika noteikts Apvienotās Latvijas Strādnieku deputātu padomju kongress. Kongress ievēlēja Latvijas CIK, kuras locekļi no sava vidus ievēlēja prezidiju, kas vienlaikus bija valdība. Vietējās padomju varas institūcijas bija apriņķu padomes un pagastu strādnieku deputātu padomes un izpildinstitūcijas - to izveidotās izpildkomitejas. Padomju kongresā un padomēs bija noteiktas vienādas pārstāvniecības normas no pilsētām un laukiem. Tika deklarētas vispārējas vēlēšanu tiesības (tās tika liegtas kapitālistiem, mācītājiem u.c. turīgo iedzīvotāju grupām). Tika noteikta LSPR valsts budžeta veidošanas kārtība un valsts atribūtika.

Skat. arī: Latvijas PSR Konstitūcija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 187.-188. lpp.