Hammes, saukti Šepingi
baroni op dem Hammes, saukti Šepingi (vc. Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping, kr. бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas Baltijas atzars izveidojies XV gs., kad Johans Hamme ieradās Kurzemē, kļūstot par Livonijas ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). No zināmākajiem pārstāvjiem minami: hercoga Pētera padomnieks Ditrihs Ernsts fon Šepings; Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālmajors Otto fon Šepings (Baron Gustav Otto op dem Hamme, genannt von Schoeppingk; kr. Отто Шеппинг, 1790-1874); vēsturnieks, etnogrāfs Dītrihs fon Šepings (Baron Dietrich op dem Hamme, genannt von Schoeppingkkr. Дмитрий Оттович Шеппинг, 1823-1895).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes jeb Bornsmindes (Bornsmünde), Lambartes (Lambertshof), Kaucmindes (Kautzemünde), Zaļenieku jeb Zaļā (Eckhof) u.c. muižas.
Johans Ernsts fon Šepings (1711-1777)
Oto Frīdrihs fon Šepings
Dmitrijs fon Šepings
Dmitrijs fon Šepings
