Tantrisms
Tantrisms jeb tantra (sanskr. तन्त्र - "pavediens, audums") – reliģiski filosofiska mācība Senajā Indijā, par makrokosma (pasaules) un mikrokosma (cilvēka, dzīvas radības) savstarpējo saistību un mijiedarbību, sākotnēji saistīta ar sievišķo dievību kultu un maģiskiem rituāliem, kam bija jānodrošina auglīgumu. Vēstures gaitā tantrisms kā atsevišķa mācība sašķēlās un pārstāja pastāvēt, iekļaujoties izplatītākajās senindiešu reliģiski filosofiskās domas plūsmās: radās ar Budas, Šivas, Višnu u.c. hinduisma un budisma kultiem saistīti virzieni.
Uzplaukumu piedzīvoja V-VII gs. Viduslaiku tantrisms bija vērsts pret vedantas mācību par maija advaita, atzina pasaules realitāti un tās evolūciju no garīga pirmssākuma. Mikrokosma uzbūvi uzskatīdami par idendisku makrokosma uzbūvei, tantristi izzinot cilvēku, centās to reducēt uz dabas izziņu (un otrādi). Seno tantristu mācība par cilvēka ķermeni (deha vada) satur daudz informācijas, kas ļauj spriest par ķīmijas un medicīnas attīstību senajā un viduslaiku Indostānā. Raksturīgi, ka tantristu psihofiziskie vingrinājumi nav saistīti ar askētisku atteikšanos no pasaules: hinduisma tradicionālais mērķis mukti (garīgā atbrīvošanās) mācībā apvienots ar bhukti (bauda). Mācība ignorēja dalījumu dzimumos, cilšu piederībā, kastās. Labā un ļaunā kategorijas tantrismā, tāpat kā vaišnavismā, netiek absolutizētas. Augstākā realitāte ir pāri labajam un ļaunajam, tādēļ ētiskās uzvedības noteikumi ir pārejoši. Par pozitīvi vērtējamu darbu ir uzskatāma pat slepkavība un izvarošana, ja mērķis ir attaisnojams. Piemēram, ja ir noslepkavots cilvēks, kurš turpmāk noteikti nogalinātu daudz cilvēku, tad tas ir labs darbs; ja meiteni izvaro apskaidrots lama, lai no viņas piedzimtu bodhisatva, tad tas arī ir pozitīvi vērtējams darbs. Pretēji reģiona garīgajās praksēs dominējošajam veģetārismam, virknē tantristu rituālos gaļas ēšana parādās kā sakraments. Bet kas tad nav pārejošs? Tā ir mūžīgā Dieva spēle jeb Viņa transcendences valstība. Tantriskā hinduisma un budisma tradīcijā tieši cilvēka ķermenis, precīzāk, tā smalkā kvintesence, ko sauc par "smalko" vai "dimanta ķermeni" (vadžra šarīra), kļūst par atbrīvošanās (no reinkarnācijas) iegūšanas līdzekli. Tantrismā cilvēka ķermeņa loma apskaidrības sasniegšanas procesā ir tik liela tādēļ, ka tā, būdama mikrokosmoss, iemieso visa esošā pirmsākumu, vai tas būtu dievišķais pāris Šiva un Šakti, kā tas ir hinduismā, vai tukšums un līdzcietība (šunjatā un karunā), kā tas ir budismā. Tāpēc vēl viens svarīgs tantrisma mācības elements ir intīmās attiecības starp dzimumiem kā atbrīvošanas līdzeklis, ko interesenti no malas bieži uztver kā vadmotīvu. Taču tantriskajā tradīcijā, kur rietumniekiem pierastās ētiskās normas netiek ievērotas, maithuna (मैथुन, maithuna) rituālu jeb seksuālās attiecības ar mudru (मुद्रा, mudrā, burt. "cepts grauds" - tantriskā joga partnere un Šakti iemiesojums) ir atļauts izpildīt, tikai iestājoties skolotāja akceptētai zināmajai garīgā brieduma pakāpei. Tantriskajā hinduismā dievišķās enerģijas lomu izpilda Šivas laulātā draudzene Šakti, kas mikrokosmosa līmenī pārtop par bezpersonisko kundalinī. Tantriskā budisma shēma ir līdzīga: prāna, kas ir šajā tradīcijā saukta par "vējiem", ir "smalkā" jeb "dimanta ķermeņa" kvintesence. Katra atsevišķa cilvēka "dimanta ķermenis" ar "vējiem" pamatā kļūst par perfektu atbrīvošanas līdzekli, savienojot divas pasaules: samsāru un nirvānu, apziņu un fizisko ķermeni. Svarīga nozīme rituālajā praksē ir mandalai, kas ir sakrāls makro- un mikro-kosmosa attēls. Tās mērķis ir tantriskā rituāla ietvaros sakārtot pasauli, ļaut tai tapt no jauna harmoniskai, tādai, kāda tā ir bijusi pirmatnējā laikā. Mandalas tantriskajā budismā, tāpat kā jantras tantriskajā hinduismā, izmanto arī kā meditācijas līdzekli. Īpaša ir mantras nozīmi klasiskajā tantrismā, jo tieši šīs reliģiskās tradīcijas klēpī radās mantras tradicionālā izpratne: pasaule rodas no bezpersoniskā Pirmsākuma skaņas veida. Šī skaņa, būdama līdzīga saules gaismas stariem, ir Pirmavota kinētiskā puse. Mūžīgi esošā skaņas vibrācija, kļūstot blīvāka, pārveidojas par psihisko un materiālo pasauli. Mantra pēc būtības ir tā pati radošā skaņa. Būdama visa esošā izsmalcinātā kvintesence, tā pārtop par līdzekli, kas emanācijas procesu ievirza atpakaļ. Evolūcija pārvēršas par involūciju. Skaitot neapveltīto ar nozīmi mantru, cilvēks nokļūst smalkās radošās skaņas dimensijā un tādā veidā atgriežas pie sava Pirmsākuma un tajā izšķīst, attiecīgi, regulāra vienas un tās pašas mantriskās formulas skaitīšana pakāpeniski paplašina apskaidrības un vienotības ar esošo izjūtas enerģētisko lauku.
Tantrisma idejas, šķiet, visai ietekmēja agrīnās sankhjas idejas, dziļi iesakņojās daļā lamaisma virzienu, jaunajos laikos zināmā mērā ietekmēja Ramakrišnu, Vivekanandu, Tagori, Gošu u.c. domātājus, kā arī selektīvi atlasītas parafrāzes pēdējā gadsimtā aktīvi izmanto virkni eklektisku pseidomācību Rietumos.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 408.-409. lpp.
- Bhattacharyya N.N. History of the Tantric Religion. - Manohar: New Delhi, 1999. ISBN 81-7304-025-7
- The Roots of Tantra. / Harper Katherine A., Robert L. Brown ed. - State University of New York Press, 2002. ISBN 0-7914-5306-5
- Urban Hugh. Tantra: Sex, Secrecy, Politics, and Power in the Study of Religions. - University of California Press, 2003. ISBN 0520236564
- Tantra in Practice. / White David G. ed. - Princeton University Press, 2000. ISBN 0-691-05779-6
- Davidson Ronald M. Indian Esoteric Buddhism: A Social History of the Tantric Movement. - Columbia University Press: New York, 2003. ISBN 81-208-1991-8
- Davidson Ronald M. Tibetan Renaissance: Tantric Buddhism in the Rebirth of Tibetan Culture. - Columbia University Press: New York, 2005. ISBN 0-231-13471-1
- Mookerji Ajit.The Tantric Way: Art, Science, Ritual. - Thames & Hudson: London, 1997
- White David G. Kiss of the Yogini: "Tantric Sex" in its South Asian Contexts. - University of Chicago Press: Chicago, 2003
- White David G. The Alchemical Body: Siddha Traditions in Medieval India. - University of Chicago Press: Chicago, 1998
- Helmut Uhlig. Das Leben als kosmisches Fest. Magische Welt des Tantrismus. - Verlag Lübbe: Bergisch Gladbach, 1998, ISBN 978-3-7857-0952-8
- Символы Буддизма, Индуизма, Тантризма. - Золотой век: Москва, 1999. - 231 c.
