Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [[Burggrāfa tiesa]], izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus. | * [[Burggrāfa tiesa]], izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus. | ||
Ar t.s. 1598. gada [[Livonijas ordinācijas|Otro Livonijas ordināciju]] (''Ordinationes Livoniae II'') prezidiāti tika pārdēvēti par [[Vaivadija|vaivadijām]] un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk [[Poviats|poviatos]] (''powiate''). Valsts muižas bija apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja [[Stārasts|stārasti]] jeb [[Pilskungs|pilskungi]]. | Ar t.s. 1598. gada [[Livonijas ordinācijas|Otro Livonijas ordināciju]] (''Ordinationes Livoniae II'') prezidiāti tika pārdēvēti par [[Vaivadija|vaivadijām]] un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk [[Poviats|poviatos]] (''powiate''). Valsts muižas bija apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja [[Stārasts|stārasti]] jeb [[Pilskungs|pilskungi]]. | ||
| + | |||
| + | Kā atsevišķa administratīvi teritoriāla vienība - ietverot sevī Valmieras pilsētu un pilsnovadu, Trikātas, Burtnieku, Ropažu un Brenguļu [[Novads|novadus]], kā arī Tērbatas, Pērnavas, Vīlandes un Cēsu pilis, - tika izveidota [[Cēsu bīskapija]]. | ||
Pēc 1629. gada vairāk lieto nosaukumu "[[Inflantija]]", bet laikā no 1677. līdz 1772. gadam - "[[Inflantijas vojevodiste]]". | Pēc 1629. gada vairāk lieto nosaukumu "[[Inflantija]]", bet laikā no 1677. līdz 1772. gadam - "[[Inflantijas vojevodiste]]". | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. marts, plkst. 06.28
| |
| hercogiste | 1566.-1629. |
| sizerens |
|
| galvaspilsēta | Dinaburga |
Pārdaugavas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Žečpospoļitas hercogiste iekarotajā Livonijas daļā Daugavas labajā krastā. Saskaņā ar 1561. gada 28. novembrī noslēgtajiem Padošanās līgumiem Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta pakļautībā. Būt par šīs teritorijas administratoru 1562. gada 6. martā tika pilnvarots Ketlers Gothards. 1566. gadā būt par administratoru karalis pilnvaroja Lietuvas magnātu Janu Hodkeviču, kurš 10. decembrī Cēsīs vienojās ar provinces kārtām par provinces pievienošanos Lietuvas lielkņazistei. Decembra beigās vienošanos ratificēja Lietuvas Seims. Jaunā Lietuvas teritorija tika nosaukta par "Pārdaugavas hercogisti" un tai piešķīra arī ģerboni: no Hodkeviča dzimtas vapeņa ņemts sarkanā laukā ar zeltu kronēts sudraba grifs, kam uz krūtīm papildus likta monogramma "SA". Administratīvi teritoriju iedalīja 4 apriņķos: Rīgas, Turaidas, Cēsu un Daugavpils. [1] Katru apriņķi pārvaldīja senators, kurš kopā ar 3 landrātiem īstenoja tiesu varu. Augstākā tiesu apelācijas iestāde bija hercogistes administrators kopā ar visiem 4 senatoriem. 1569. gadā pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas Pārdaugavas hercogiste kļuva par Žečpospoļitas provinci. 1582. gada 4. decembrī karalis Stefans Batorijs izdeva t.s. Livonijas konstitūcijas (Constitutiones Livoniae). Teritorija tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).[2], kas sīkāk tika iedalīti stārastijās.[3] Agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa, viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis;
- Subkamerārijs - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa - apelācijas instance (priekšsēdētājs pats administrators vai karaļa komisārs), kas sanāca 2 reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, kas Varšavā pieņēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Ar t.s. 1598. gada Otro Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) prezidiāti tika pārdēvēti par vaivadijām un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk poviatos (powiate). Valsts muižas bija apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti jeb pilskungi.
Kā atsevišķa administratīvi teritoriāla vienība - ietverot sevī Valmieras pilsētu un pilsnovadu, Trikātas, Burtnieku, Ropažu un Brenguļu novadus, kā arī Tērbatas, Pērnavas, Vīlandes un Cēsu pilis, - tika izveidota Cēsu bīskapija.
Pēc 1629. gada vairāk lieto nosaukumu "Inflantija", bet laikā no 1677. līdz 1772. gadam - "Inflantijas vojevodiste".
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Izņemot Rīgas pilsētu, kas padevās tikai 1581. gadā, un Krievijas caristes iekaroto Tērbatas biskapiju.
- ↑ Vendenes prezidātā ietilpa zemes starp Daugavu un Gauju, ietverot arī Viļakas, Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Gaujienas pilis ar novadiem. Tērbatas prezidātā ietilpa agrākā Tērbatas biskapija, pievienojot vēl arī bijušosOrdeņa īpašumus, kas ar to robežojās. Pērnavas prezidātā ietilpa teritorija starp Gauju, Virtsjervas ezeru un jūru.
- ↑ Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae I) bija jābūt 26 stārastijām, taču to skaits ik pa laikam mainījās.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. / Latvijas zemju robežas 1000 gados. - Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1999., 114.-115. lpp.
