Atšķirības starp "Bezzemnieku deputātu padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku sabiedriskās organizācijas, [[padomes]], lauku apvidos, kuras 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gadā ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par '''bezzemnieku padomju''' organizēšanu lauku  [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības.
+
'''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku pārstāvniecības institūcijas, pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] šīs [[padomes]] izveidojās  1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par ''bezzemnieku padomju'' organizēšanu lauku  [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma (bezzemnieku) interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. ''Bezzemnieku padomes'' daļēji uzņēmās arī pagasta varas pienākumus, organizējot [[Milicija|miliciju]], jāunās [[pagasttiesa]]s, [[pagasta pārtikas komiteja]]s. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības. 1917. gada maijā ''bezzemnieku padomes'' bija izveidojušās visos 239 Vidzemes pagastos. Vēlāk ievēlēja arī [[Apriņķis|apriņķu]] ''bezzemnieku padomes'', kuras apvienojās ar [[Strādnieku deputātu padome|strādnieku]] un [[Kareivju deputātu padome|kareivju]] padomēm, kļūstot par šo padomju sekcijām. Vidzemei nokļūstot [[Vācijas impērija]]s okupācijas varā, šīs padomes tika likvidētas, bet atjaunotas, nodibinoties [[LSPR]] 1919. gadā. Likvidētas 1919.-1920. gados pagastos, kurus ieņēma [[Latvijas armija]].
  
[[Kategorija:Latvija]]
+
== Literatūra ==
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
 +
* Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
 +
* Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
 +
* Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
 +
----
 +
* Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
 +
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
 +
 
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:N2Wa0Bl8KXYJ:www.neklatiene.lv/materiali/latvijas%2520valsts%2520un%2520tiesibu%2520vesture/Spikeri1.doc+Iskolata+republika&hl=lv&ct=clnk&cd=25&gl=lv Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.]
 +
----
 +
* [http://www.worldcat.org/oclc/61541087 Ezergailis, Andrew. The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution: The First Phase: September 1917 to April 1918, East European Monographs no. 144. Boulder: East European Monographs, 1983, ISBN 088033035X]
 +
 
 +
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]
 +
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 28. oktobris, plkst. 06.13

Bezzemnieku deputātu padomes - bezzemnieku pārstāvniecības institūcijas, pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. Vidzemes guberņā šīs padomes izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī Vidzemes bezzemnieku kongresā izstrādājā instrukciju par bezzemnieku padomju organizēšanu lauku pagastos un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst pagasta iedzīvotāju vairākuma (bezzemnieku) interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Bezzemnieku padomes daļēji uzņēmās arī pagasta varas pienākumus, organizējot miliciju, jāunās pagasttiesas, pagasta pārtikas komitejas. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības. 1917. gada maijā bezzemnieku padomes bija izveidojušās visos 239 Vidzemes pagastos. Vēlāk ievēlēja arī apriņķu bezzemnieku padomes, kuras apvienojās ar strādnieku un kareivju padomēm, kļūstot par šo padomju sekcijām. Vidzemei nokļūstot Vācijas impērijas okupācijas varā, šīs padomes tika likvidētas, bet atjaunotas, nodibinoties LSPR 1919. gadā. Likvidētas 1919.-1920. gados pagastos, kurus ieņēma Latvijas armija.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 142. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6

  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu