Atšķirības starp "Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR)''' jeb '''Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR)''' (kr. ''Российская Социалистическая Федеративная Советская Республика, РСФСР; Российская Советская Федеративная Социалистическая Республика, РСФСР;'') - sociālistiska, federatīva valsts Eirāzijā laikā no 1918. līdz 1922. gadam, no 1922. līdz 1991. gadam [[PSRS]] [[Padomju sociālistiskā republika|savienotā republika]]..
 
'''Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR)''' jeb '''Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR)''' (kr. ''Российская Социалистическая Федеративная Советская Республика, РСФСР; Российская Советская Федеративная Социалистическая Республика, РСФСР;'') - sociālistiska, federatīva valsts Eirāzijā laikā no 1918. līdz 1922. gadam, no 1922. līdz 1991. gadam [[PSRS]] [[Padomju sociālistiskā republika|savienotā republika]]..
  
−
Pēc 1917. gada 25. oktobra (7. novembra) apvērsuma un [[padomju vara]]s pasludināšanas Viskrievijas III [[Padomju kongress|padomju kongresā]] 1918. gada janvārī [[Krievijas Republika]]s nosaukums tika mainīts, to pārdēvējot par KSFPR. Tika izveidots jauns pārvaldes aparāts. 1918. gada 10. jūlijā Viskrievijas V padomju kongresā tika pieņemta konstitūcija. Bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā, pilsoņu kara rezultātā sabrūkot iepriekšējām teritoriāli administratīvās pārvaldes struktūrām, laikā no 1918. līdz 1920. gadam izveidojās virkne jaunu valstisku veidojumu, kas sevi proklamēja par republikām, autonomajām republikām, autonomiem apgabaliem, darba komūnām u.c. Tās visas apvienojot centralizētā valstī, 1922. gada 30. decembrī tika izveidota PSRS, bet KSFPR kļuva par tās lielāko teritorāli administratīvo vienību - savienoto republiku. Tika pārdēvēta par KPFSR. KPFSR konstitūcijas (1925., 1937., 1978.) tika izveidotas, balstoties uz iepriekš pieņemtām PSRS konstitūcijām (1924., 1936., 1977.), bet augstāko varas, pārvaldes, tiesu, prokuratūras un kontroles institūciju sistēma atbilda PSRS institūciju sistēmai.
+
Pēc 1917. gada 25. oktobra (7. novembra) apvērsuma un [[padomju vara]]s pasludināšanas Viskrievijas III [[Padomju kongress|padomju kongresā]] 1918. gada janvārī [[Krievijas Republika]]s nosaukums tika mainīts, to pārdēvējot par KSFPR. Tika izveidots jauns pārvaldes aparāts. 1918. gada 10. jūlijā Viskrievijas V padomju kongresā tika pieņemta [[Krievijas SFPR Konstitūcija]]. Bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā, pilsoņu kara rezultātā sabrūkot iepriekšējām teritoriāli administratīvās pārvaldes struktūrām, laikā no 1918. līdz 1920. gadam izveidojās virkne jaunu valstisku veidojumu, kas sevi proklamēja par republikām, autonomajām republikām, autonomiem apgabaliem, darba komūnām u.c. Tās visas apvienojot centralizētā valstī, 1922. gada 30. decembrī tika izveidota PSRS, bet KSFPR kļuva par tās lielāko teritorāli administratīvo vienību - savienoto republiku. Tika pārdēvēta par KPFSR. KPFSR konstitūcijas (1925., 1937., 1978.) tika izveidotas, balstoties uz iepriekš pieņemtām PSRS konstitūcijām (1924., 1936., 1977.), bet augstāko varas, pārvaldes, tiesu, prokuratūras un kontroles institūciju sistēma atbilda PSRS institūciju sistēmai.
  
 
1923.-1925. gados unificēja tās teritoriāli administratīvo sistēmu un 1925. gadā KPFSR sastāvēja no 9 [[Autonomā padomju sociālistiskā republika|autonomajām republikām]] (APSR), 75 [[Guberņa|guberņām]] un 15 [[Autonomais apgabals|autonomajiem apgabaliem]]. Vēlāk ziemeļu un Tālo Austrumu apgabalos izveidoja autonomos apvidus. 1923.-1929. gadu administratīvi teritoriālās reformas gaitā guberņas likvidēja, to vietā izveidojot [[Novads|novadus]] un [[Apgabals|apgabalus]], bet [[Apriņķis|apriņķu]] vietā - [[Rajons|rajonus]]. 1980. gadā KPFSR sastāvēja no 18 APSR, 6 novadiem, 49 apgabaliem, 6 autonomajiem apgabaliem, 10 autonomajiem apvidiem.
 
1923.-1925. gados unificēja tās teritoriāli administratīvo sistēmu un 1925. gadā KPFSR sastāvēja no 9 [[Autonomā padomju sociālistiskā republika|autonomajām republikām]] (APSR), 75 [[Guberņa|guberņām]] un 15 [[Autonomais apgabals|autonomajiem apgabaliem]]. Vēlāk ziemeļu un Tālo Austrumu apgabalos izveidoja autonomos apvidus. 1923.-1929. gadu administratīvi teritoriālās reformas gaitā guberņas likvidēja, to vietā izveidojot [[Novads|novadus]] un [[Apgabals|apgabalus]], bet [[Apriņķis|apriņķu]] vietā - [[Rajons|rajonus]]. 1980. gadā KPFSR sastāvēja no 18 APSR, 6 novadiem, 49 apgabaliem, 6 autonomajiem apgabaliem, 10 autonomajiem apvidiem.

Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. marts, plkst. 20.32

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR) jeb Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (kr. Российская Социалистическая Федеративная Советская Республика, РСФСР; Российская Советская Федеративная Социалистическая Республика, РСФСР;) - sociālistiska, federatīva valsts Eirāzijā laikā no 1918. līdz 1922. gadam, no 1922. līdz 1991. gadam PSRS savienotā republika..

Pēc 1917. gada 25. oktobra (7. novembra) apvērsuma un padomju varas pasludināšanas Viskrievijas III padomju kongresā 1918. gada janvārī Krievijas Republikas nosaukums tika mainīts, to pārdēvējot par KSFPR. Tika izveidots jauns pārvaldes aparāts. 1918. gada 10. jūlijā Viskrievijas V padomju kongresā tika pieņemta Krievijas SFPR Konstitūcija. Bijušās Krievijas impērijas teritorijā, pilsoņu kara rezultātā sabrūkot iepriekšējām teritoriāli administratīvās pārvaldes struktūrām, laikā no 1918. līdz 1920. gadam izveidojās virkne jaunu valstisku veidojumu, kas sevi proklamēja par republikām, autonomajām republikām, autonomiem apgabaliem, darba komūnām u.c. Tās visas apvienojot centralizētā valstī, 1922. gada 30. decembrī tika izveidota PSRS, bet KSFPR kļuva par tās lielāko teritorāli administratīvo vienību - savienoto republiku. Tika pārdēvēta par KPFSR. KPFSR konstitūcijas (1925., 1937., 1978.) tika izveidotas, balstoties uz iepriekš pieņemtām PSRS konstitūcijām (1924., 1936., 1977.), bet augstāko varas, pārvaldes, tiesu, prokuratūras un kontroles institūciju sistēma atbilda PSRS institūciju sistēmai.

1923.-1925. gados unificēja tās teritoriāli administratīvo sistēmu un 1925. gadā KPFSR sastāvēja no 9 autonomajām republikām (APSR), 75 guberņām un 15 autonomajiem apgabaliem. Vēlāk ziemeļu un Tālo Austrumu apgabalos izveidoja autonomos apvidus. 1923.-1929. gadu administratīvi teritoriālās reformas gaitā guberņas likvidēja, to vietā izveidojot novadus un apgabalus, bet apriņķu vietā - rajonus. 1980. gadā KPFSR sastāvēja no 18 APSR, 6 novadiem, 49 apgabaliem, 6 autonomajiem apgabaliem, 10 autonomajiem apvidiem.

PSRS sabrukuma laikā 1990. gada 12. jūnijā KPFSR pasludināja neatkarību no PSRS, bet 1991. gada 25. decembrī tika pārdēvēta par Krievijas Federāciju.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 60. lpp.
  • Polyanski D.S. Russian Socialist Federative Soviet Republic; The Whole Republic a Construction Site. - Soviet Booklets, London, 1959
  • Simon G. und N. Verfall und Untergang des sowjetischen Imperiums. - München, 1993

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Krievijas_Sociālistiskā_Federatīvā_Padomju_Republika&oldid=33037"