Atšķirības starp "Zemste" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zemste''', '''zemstes iestāde''' (kr. ''земство, замское учреждение'') - vietējā pašpārvalde pilsētā ar apkārtējiem [[Pagasts|pagastiem]] vai viena pagasta robežās [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVII gs. Tika ieviesta paralēli [[Gubas iestāde|gubas iestādēm]], aizvietojot [[uzture]]s sistēmu. Sākumā atsevišķās provincēs, bet vēlāk viscaur tika likvidēti [[Vietvaldis|vietvalžu]] amati - to vietā tika ievēlēti ''zemstes'' vecākie, kuri kopā ar piepilsētas iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlētiem zvērinātajiem realizēja vietējo pašpārvaldi, tiesu un nodokļu iekasēšanu. Vēlēšanu tiesības bija visām [[Kārta|kārtām]], izņemot [[galma ļaudis]], kas bija tieši pakļauti [[Cars|caram]]. Lietvedību īstenoja ''zemstes'' kanceleja (''земская изба''), bet ''zemstes'' centrālā institūcija bija [[zemstes māja]]. 1699. gada janvārī ''zemstes'' mājas tika pārveidotas par [[Burmistru māja|burmistru mājām]], kas pakļāvās [[burmistru palāta]]i, bet vēlāk pilsētu [[Rāte|rātēm]]. 1720. gadā pēc [[Kolēģija|kolēģiju]] izveidošanas, burmistru mājas nomainīja [[Maģistrāts|maģistrāti]], bet vietējā pašpārvalde pilnībā pārgāja vietējās [[muižniecība]]s ziņā. | + | '''Zemste''', '''zemstes iestāde''', '''zemstva''' (kr. ''земство, замское учреждение'') - vietējā pašpārvalde pilsētā ar apkārtējiem [[Pagasts|pagastiem]] vai viena pagasta robežās [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVII gs. Tika ieviesta paralēli [[Gubas iestāde|gubas iestādēm]], aizvietojot [[uzture]]s sistēmu. Sākumā atsevišķās provincēs, bet vēlāk viscaur tika likvidēti [[Vietvaldis|vietvalžu]] amati - to vietā tika ievēlēti ''zemstes'' vecākie, kuri kopā ar piepilsētas iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlētiem zvērinātajiem realizēja vietējo pašpārvaldi, tiesu un nodokļu iekasēšanu. Vēlēšanu tiesības bija visām [[Kārta|kārtām]], izņemot [[galma ļaudis]], kas bija tieši pakļauti [[Cars|caram]]. Lietvedību īstenoja ''zemstes'' kanceleja (''земская изба''), bet ''zemstes'' centrālā institūcija bija [[zemstes māja]]. 1699. gada janvārī ''zemstes'' mājas tika pārveidotas par [[Burmistru māja|burmistru mājām]], kas pakļāvās [[burmistru palāta]]i, bet vēlāk pilsētu [[Rāte|rātēm]]. 1720. gadā pēc [[Kolēģija|kolēģiju]] izveidošanas, burmistru mājas nomainīja [[Maģistrāts|maģistrāti]], bet vietējā pašpārvalde pilnībā pārgāja vietējās [[muižniecība]]s ziņā. XIX gs. lauku pašpārvaldi atjaunoja, iedibinot [[zemstes sapulce]]s. |
| − | |||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 4. decembris, plkst. 11.13
Zemste, zemstes iestāde, zemstva (kr. земство, замское учреждение) - vietējā pašpārvalde pilsētā ar apkārtējiem pagastiem vai viena pagasta robežās Maskavas caristē XVI-XVII gs. Tika ieviesta paralēli gubas iestādēm, aizvietojot uztures sistēmu. Sākumā atsevišķās provincēs, bet vēlāk viscaur tika likvidēti vietvalžu amati - to vietā tika ievēlēti zemstes vecākie, kuri kopā ar piepilsētas iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlētiem zvērinātajiem realizēja vietējo pašpārvaldi, tiesu un nodokļu iekasēšanu. Vēlēšanu tiesības bija visām kārtām, izņemot galma ļaudis, kas bija tieši pakļauti caram. Lietvedību īstenoja zemstes kanceleja (земская изба), bet zemstes centrālā institūcija bija zemstes māja. 1699. gada janvārī zemstes mājas tika pārveidotas par burmistru mājām, kas pakļāvās burmistru palātai, bet vēlāk pilsētu rātēm. 1720. gadā pēc kolēģiju izveidošanas, burmistru mājas nomainīja maģistrāti, bet vietējā pašpārvalde pilnībā pārgāja vietējās muižniecības ziņā. XIX gs. lauku pašpārvaldi atjaunoja, iedibinot zemstes sapulces.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146.-147. lpp.
