Atšķirības starp "Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(53 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* PSKP CK
 
* PSKP CK
 
* LKP CK
 
* LKP CK
−
* Augstākā padome
+
* [[Tautas Saeima]]
−
* Ministru padome
+
** vēlāk [[LPSR Augstākā padome]]
−
* rajonu un pilsētu LKPK
+
* [[LPSR Ministru padome]]
 +
* rajonu un pilsētu PK
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta'''
28. rindiņa: 29. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Latvia_SSR_map_1940.jpg|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Latvia_SSR_map_1940.jpg|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika''' - administratīva vienība ar savu pašpārvaldi [[PSRS]] sastāvā, province, kas izveidojās 1940. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas Republikas okupācijas]] rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. ''dziesmotajām revolūcijām'', kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Latvijas PSR nebija starptautisku attiecību (tā nebija starptautisko tiesību subjekts), tai nebija suverenitātes savā teritorijā, nebija savas valūtas, pilsonības, tiesu sistēmas, armijas u.c. [[valsts]] atribūtu. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai (rajoni apriņķu vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts [[sociālisms]] ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos. 1940. un 1949. gados tika veiktas plašas [[Latvijas iedzīvotāju deportācijas]] uz mazapdzīvotiem PSRS austrumu apgabaliem. Paralēli citu viedokļu apspiešanai, valsts represīvās struktūras pēc pēckara juku laikiem līdz minimumam bija samazinājušas noziedzības līmeni. Privātīpašuma tiesības ļoti ierobežotas (tiesības tikai uz kustamo īpašumu un minimālu nekustamo īpašumu). Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, zvejas kuģi, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij, zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauti tikai t.s. ''piemājas dārziņi''), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. ''kolektīvajās saimniecībās'' ([[Kolhozs|kolhozos]]) un ''padomju saimniecībās'' ([[Sovhozs|sovhozos]]). Centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[kolektivizācija]]s politiku. 50. gados sākās visai izteikta migrācija no citām PSRS provincēm ("republikām") uz Latvijas PSR, tā mainot demogrāfisko situāciju, sadzīvē un valsts pārvaldē sāka dominēt krievu valoda (liela daļa latviešu sāka justies kā otrās šķiras pilsoņi savā zemē). Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas pamat-, vidējā un augstākā izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, valsts pilnībā finansēja zinātnes, kultūras un sporta dzīvi (teātrus, korus, mākslinieciskās pašdarbības biedrības un klubus, sporta komandas un individuālās nodarbības, ekstrēmo tūrismu, tā ekipējumu, transportu utt.), kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņēma pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja [[Latvijas Komunistiskā partija]] un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā ([[LKP CK]]). Savukārt to vadīja un kontrolēja (ieceļot vai atceļot "republikas" vadību) valdība un [[PSKP CK]] Maskavā. 80. gadu otrajā pusē, nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei [[Gorbačovs Mihails|M. Gorbačova]] vadībā, valstī (līdz ar to arī LPSR) tika uzsāktas politiksās un ekonomiskās reformas, kuru rezultātā parādījās puzlegāla, pēc tam legāla politiskā opozīcija un sākās t.s. ''PSRS sabrukums''. 1989.-1990. gados sākās šķelšanās Latvijas komunistiskajā partijā un Augstākajā padomē. 1990. gada 4. maijā notika AP pieņēma ''Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu'' un, attiecīgi, LPSR atzīšanu par neesošu. ''De facto'' Latvijas teritoriju vēl kādu laiku kontrolēja PSRS spēka struktūras, līdz pat 1992. gada pavasarim joprojām apgrozībā vēl bija PSRS nauda, spēkā bija PSRS likumdošana, kuras nomaiņa norisa visai pakāpeniski.
+
'''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika''' (an. ''Latvian Soviet Socialist Republic'', arī ''Latvian SSR'', fr. ''République socialiste soviétique de Lettonie'', vai ''RSS de Lettonie'', vc. ''Lettische Sozialistische Sowjetrepublik'', arī ''Lettische SSR'', kr. ''Латвийская Советская Социалистическая Республика'') - [[PSRS]] [[kolonija]], juridiski teritoriāli administratīva vienība ar savu pašpārvaldi, t.s. [[savienotā republika]] ([[province]]), kas tika izveidota 1940. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas Republikas okupācijas]] rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. ''dziesmotajām revolūcijām'', kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Latvijas PSR nebija starptautisku attiecību (tā nebija starptautisko tiesību subjekts), tai nebija suverenitātes savā teritorijā, nebija savas valūtas, pilsonības, tiesu sistēmas, armijas u.c. [[valsts]] atribūtu. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai ([[Rajons|rajoni]] [[Apriņķis|apriņķu]] vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts [[sociālisms]] ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos.  
  
−
== Literatūra ==
+
Tika īstenota plaša [[Agrārreforma LPSR|Agrārreforma]]. 1941. un 1949. gados tika veiktas plašas [[1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR|Latvijas iedzīvotāju deportācijas]] uz mazapdzīvotiem PSRS austrumu apgabaliem. Privātīpašums bija aizliegts, to aizstājot ar [[personiskais īpašums|personisko īpašumu]]. Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, zvejas kuģi, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij - t.s. [[sociālistiskais īpašums]], - zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauta tikai t.s. [[piemājas zeme]]), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. ''kolektīvajās saimniecībās'' ([[Kolhozs|kolhozos]]) un ''padomju saimniecībās'' ([[Sovhozs|sovhozos]]). [[Komandekonomika]]s centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[kolektivizācija]]s politiku. 50. gados sākās visai izteikta migrācija no citām PSRS provincēm ("republikām") uz Latvijas PSR, tā mainot demogrāfisko situāciju, sadzīvē un valsts pārvaldē sāka dominēt krievu valoda (liela daļa latviešu sāka justies kā "otrās šķiras" pilsoņi). Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja [[Latvijas Komunistiskā partija]] un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā ([[LKP CK]]). Savukārt to vadīja un kontrolēja (ieceļot vai atceļot "republikas" vadību) valdība un [[PSKP CK]] Maskavā. Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas pamat-, vidējā un augstākā izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, valsts pilnībā finansēja zinātnes, kultūras un sporta dzīvi (teātrus, korus, mākslinieciskās pašdarbības biedrības un klubus, sporta komandas un individuālās nodarbības, ekstrēmo tūrismu, tā ekipējumu, transportu utt.), kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņēma pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Par spīti straujajai vieglās rūpniecības attīstībai, mākslīgi uzturētais zemais cenu līmenis padarīja prakstiski jebkuru preci pieejamu gandrīz jebkuram iedzīvotājam, kas radīja pastāvīgu, plašu un vispārēju plaša patēriņa preču un pārtikas produktu deficītu. 80. gadu otrajā pusē, nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei M. Gorbačova vadībā, valstī (līdz ar to arī LPSR) tika uzsāktas politiksās un ekonomiskās reformas, kuru rezultātā parādījās puslegāla, pēc tam legāla politiskā opozīcija un sākās t.s. ''PSRS sabrukums''. 1989.-1990. gados sākās šķelšanās Latvijas komunistiskajā partijā un Augstākajā padomē. 1990. gada 4. maijā notika AP pieņēma ''Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu'' un, attiecīgi, LPSR atzīšanu par neesošu. ''De facto'' Latvijas teritoriju vēl kādu laiku kontrolēja PSRS spēka struktūras, līdz pat 1992. gada pavasarim joprojām apgrozībā vēl bija PSRS nauda, spēkā bija PSRS likumdošana, kuras nomaiņa norisa visai pakāpeniski.
 +
 
 +
Skat. arī: [[Latvijas vēsturnieku komisija]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters. P. - Divergens: Rīga, 2001., 43. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters. P. - Divergens: Rīga, 2001., 43. lpp.
 
* Migranti Latvijā 1944-1989. Dokumenti. / sast. Riekstiņš J. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2004., ISBN 9984954811
 
* Migranti Latvijā 1944-1989. Dokumenti. / sast. Riekstiņš J. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2004., ISBN 9984954811
 +
* Juris Rozenvalds. Piezīmes par Latvijas nacionālās elites veidošanos pēc Otrā pasaules kara. // Latvijas arhīvi. 2005. Nr.4. 73.-90. lpp. ISSN 1407-2270
 +
* Olga Procevska. No rīta himna, vakarā pasaciņa: Jaunā padomju cilvēka audzināšana un mediju loma tajā. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.4. 117.-138. lpp. ISSN 1407-2270
 +
* Olga Krēgere. Ieskats “Padomju Dzimtenes nodevēju” sarakstā. 1944. gads, Ludzas apriņķis. // Latvijas arhīvi. 2009. Nr.4. 99.-121. lpp. ISSN 1407-2270
 +
* Ozola Agrita, Jansons Ritvars. Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956. - Tukuma muzejs, 2011. 344 lpp.
 +
* Pētersone Inta. Tāds bija laiks. Rencēnu pagasta vēsture 1940-2011. - Burtnieku novads, 2012. 445 lpp.
 +
* Latvijas PSR Ministru kabineta sēžu protokoli: 1940. gada 23. jūlijs–24. augusts. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
 +
* Arturs Žvinklis. Homo soveticus audzināšana: latviešu padomju identitātes izveidošana. // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (136.-148. lpp.)
 +
* Daina Bleiere. Komunistiskās partijas etniskais sastāvs un nacionālkomunisma problēmas 1944.–1965. gadā. // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (148.-162. lpp.)
 +
* Iveta Šķiņķe. Latvijas iedzīvotāji padomju režīma ieslodzījuma vietās (1944–1965). // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (162.-179. lpp.)
 +
* Bleiere Daina. Parakstīšanās uz Valsts iekšējiem aizņēmumiem Latvijā 1941.-1957. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.2., 151.-165. lpp.
 +
* Krastiņš Andrejs. Lauku saimniecību īpašuma nacionalizācija 1941. gada pavasarī - aizsākums masveida represijām pret Latvijas zemniekiem. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.2., 102.-115. lpp.
 +
* Bleiere Daina. Vietējo padomju vēlēšanas Rīgā 1948. gada 18. janvārī kā totalitārisma spogulis. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1995. Nr.1., 102.-120. lpp.
 +
* Ērglis Dzintars. Padomju karagūstekņu nometnes nacistu okupētajā Latvijā: historiogrāfijas apskats. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.3., 84.-105. lpp.
 +
* Turčinskis Zigmārs. PSRS okupācijas radītais kriminalizācijas vilnis Valkas un Alūksnes apriņķī (1946.-1949. gads). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.3., 106.-122. lpp.
 +
* Bleiere Daina. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem 1944.–1965. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.1., 110.–135. lpp.
 +
* Lendiņa Mirdza. Radošās inteliģences ieguldījums kultūras dzīves bagātināšanā un sabiedriskās domas veidošanā Latvijas rajonos (1945. g. – 1988. g. 1.–2. jūnijs). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.2., 100.–133. lpp.
 +
* Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013. ISBN 978-9984-33-372-4
 +
* Bleiere Daina. Kultūrpolitika Latvijā 1959.-1962. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2002., Nr3., - 114.-132. lpp.
 
----
 
----
 
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
 
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
 +
* Michael E. Urban. An Algebra of Soviet Power: Elite Circulation in the Belorussian Republic 1966-1986. - Cambridge University Press: Cambridge, 1989
 +
----
 +
* Ito Takayuki (ed.), Facing up to the Past: Soviet Historiography under Perestroika. - Hokkaido University: Sapporo, 1989
 +
* Markwick, Roger D. Rewriting History in Soviet Russia: The Politics of Revisionist Historiography, 1956-1974. - Palgrave: N.Y., 2001
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm Tā sauktās Latvijas Tautas saeimas Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā. 21.07.1940.]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.22.bankas.htm Tā sauktās Latvijas Tautas saeimas deklarācija par banku un lielo uzņēmumu nacionalizāciju. 22.07.1940.]
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.spure.htm Latvijas Komunistiskās partijas CK 2.sekretāra Žaņa Spures runa tā sauktās Latvijas tautas saeimas 1.sesijā par valsts varu Latvijā. 1940. gada 21. jūlijā]
 +
* [http://lv.lv.allconstructions.com/portal/block/30/article/59 Kārtība, kādā izbeidzama Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošana (23.03.99.)]
 +
* [http://www.saeima.lv/4maijs/docs/d_28julijs.htm Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti.]
 +
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=72828 LR likums Par grozījumiem Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā, Latvijas PSR civilprocesa kodeksā, Latvijas PSR labošanas darbu kodeksā un Latvijas PSR likumā «Par Latvijas PSR tiesu iekārtu» sakarā ar likumu «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā»]
 +
* [http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-5.htm LPSR Augstākās padomes lēmums par latviešu valodas statusu.]
 +
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā "tīrīšana" 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp.]
 +
* [http://www.lv.lv/?menu=lv90&file=tmin1946 LPSR Tieslietu ministri]
 +
* [http://demo.la.lv/lat/arhivs/vesture/?doc=247&ins_print Krūmiņš G. Kā nesenā pagātnē tika pieņemti pirmie ar agrāro reformu Latvijā saistītie likumi. // Latvijas avīze. 21.07.2007.]
 +
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:aK2nI8zYUpQJ:www3.acadlib.lv/greydoc/Dreimanes_disertacija/Dreimane_lat.doc+Latvijas+PSR&hl=lv&ct=clnk&cd=85&gl=lv Dreimane J. Latvijas bibliotēkas otrās padomju okupācijas gados. (promocijas darba kopsavilkums)]
 +
* [http://www.diggers.lv/slepeni/slepeni.html Riekstiņš J. Aizslepenotā Latvija. // Latvijas Vēstnesis > 07.02.1997 40/41 (755/756)]
 +
* [http://www.worldcat.org/wcpa/ow/5618319 Nolikums par Latvijas PSR rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu, ciematu un ciemu darbal̦aužu deputātu padomju vēlēšanām: apstiprināts ar Latvijas PSR Augstakās Padomes Prezidija 1954. gada 21. dec. Dekrētu: ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1959. gada 5. un 20. jan., 1961. gada 31. marta, 1962. gada 27. dec., 1963. gada 7. jan., 1967. gada 10. jan. un 1969. gada 14. jan. Dekrētu apstiprinātiem grozījumiem un papildinājumiem. - Liesma: Rīga, 1973.]
 +
* [http://turiba2.valsts.lv/vesture/9.2.php Tiesību avoti Latvijas PSR - Turība]
 +
* [http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/latvija/peckara/teksts.htm Kultūra Latvijā pēc 2. Pasaules kara]
 +
* [http://zagarins.net/jg/jg90/JG90_Ekmanis1971_1.htm Ekmanis R. Tas 1971. gads. Iezīmes Latvijas literārajā dzīvē. // Jaunā Gaita nr. 90, 1972]
 +
* [http://www.diena.lv/lat/izklaide/kd/parvaldes-un-kadru-politika-latvija-1944-1947 Krūmiņš G. Pārvaldes un kadru politika Latvijā 1944.— 1947. // Sestdiena, 14. jūnijs (2008)]
 +
* [http://vip.latnet.lv/lpra/a_skol.html Zālīte Indulis. Ideoloģiskās kontroles mehānismi LPSR augstskolās]
 +
* [https://latvijasvirtuve.wordpress.com/2016/02/08/uzraudzit-un-sodit-padomju-sabiedriskas-edinasanas-sasaistosas-sistemas/ Padomju sabiedriskās ēdināšanas sasaistošās sistēmas - Agneses Jurevskas atmiņas.]
 +
----
 +
* [http://www.latvians.com/en/Reading/TheStoryOfLatvia/SoLatvia-09-chap.php Švābe, Arveds. The Story of Latvia, Chapter 9 — Lies and Violence as Instruments of Russian Policy. Latvian National Foundation, 1949]
 +
----
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article107029.html Значение слова "Латвийская ССР" в Большой Советской Энциклопедии]
  
−
[[Kategorija:Latvija]]
+
[[Kategorija:PSRS]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 07.11

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
Latvia SSR Coat of Arms.png
Latvia SSR flag.png
pastāv 21.07.1940.-04.05.1990.
pārvalde
galvaspilsēta Rīga
iedzīvotāji ~ 2 666 600
maks. platība ~ 64 589 km2
Latvia SSR map 1940.jpg

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (an. Latvian Soviet Socialist Republic, arī Latvian SSR, fr. République socialiste soviétique de Lettonie, vai RSS de Lettonie, vc. Lettische Sozialistische Sowjetrepublik, arī Lettische SSR, kr. Латвийская Советская Социалистическая Республика) - PSRS kolonija, juridiski teritoriāli administratīva vienība ar savu pašpārvaldi, t.s. savienotā republika (province), kas tika izveidota 1940. gada jūnijā notikušās Latvijas Republikas okupācijas rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. dziesmotajām revolūcijām, kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Latvijas PSR nebija starptautisku attiecību (tā nebija starptautisko tiesību subjekts), tai nebija suverenitātes savā teritorijā, nebija savas valūtas, pilsonības, tiesu sistēmas, armijas u.c. valsts atribūtu. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai (rajoni apriņķu vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts sociālisms ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos.

Tika īstenota plaša Agrārreforma. 1941. un 1949. gados tika veiktas plašas Latvijas iedzīvotāju deportācijas uz mazapdzīvotiem PSRS austrumu apgabaliem. Privātīpašums bija aizliegts, to aizstājot ar personisko īpašumu. Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, zvejas kuģi, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij - t.s. sociālistiskais īpašums, - zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauta tikai t.s. piemājas zeme), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. kolektīvajās saimniecībās (kolhozos) un padomju saimniecībās (sovhozos). Komandekonomikas centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto industrializācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas politiku. 50. gados sākās visai izteikta migrācija no citām PSRS provincēm ("republikām") uz Latvijas PSR, tā mainot demogrāfisko situāciju, sadzīvē un valsts pārvaldē sāka dominēt krievu valoda (liela daļa latviešu sāka justies kā "otrās šķiras" pilsoņi). Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja Latvijas Komunistiskā partija un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā (LKP CK). Savukārt to vadīja un kontrolēja (ieceļot vai atceļot "republikas" vadību) valdība un PSKP CK Maskavā. Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas pamat-, vidējā un augstākā izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, valsts pilnībā finansēja zinātnes, kultūras un sporta dzīvi (teātrus, korus, mākslinieciskās pašdarbības biedrības un klubus, sporta komandas un individuālās nodarbības, ekstrēmo tūrismu, tā ekipējumu, transportu utt.), kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņēma pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Par spīti straujajai vieglās rūpniecības attīstībai, mākslīgi uzturētais zemais cenu līmenis padarīja prakstiski jebkuru preci pieejamu gandrīz jebkuram iedzīvotājam, kas radīja pastāvīgu, plašu un vispārēju plaša patēriņa preču un pārtikas produktu deficītu. 80. gadu otrajā pusē, nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei M. Gorbačova vadībā, valstī (līdz ar to arī LPSR) tika uzsāktas politiksās un ekonomiskās reformas, kuru rezultātā parādījās puslegāla, pēc tam legāla politiskā opozīcija un sākās t.s. PSRS sabrukums. 1989.-1990. gados sākās šķelšanās Latvijas komunistiskajā partijā un Augstākajā padomē. 1990. gada 4. maijā notika AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un, attiecīgi, LPSR atzīšanu par neesošu. De facto Latvijas teritoriju vēl kādu laiku kontrolēja PSRS spēka struktūras, līdz pat 1992. gada pavasarim joprojām apgrozībā vēl bija PSRS nauda, spēkā bija PSRS likumdošana, kuras nomaiņa norisa visai pakāpeniski.

Skat. arī: Latvijas vēsturnieku komisija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters. P. - Divergens: Rīga, 2001., 43. lpp.
  • Migranti Latvijā 1944-1989. Dokumenti. / sast. Riekstiņš J. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2004., ISBN 9984954811
  • Juris Rozenvalds. Piezīmes par Latvijas nacionālās elites veidošanos pēc Otrā pasaules kara. // Latvijas arhīvi. 2005. Nr.4. 73.-90. lpp. ISSN 1407-2270
  • Olga Procevska. No rīta himna, vakarā pasaciņa: Jaunā padomju cilvēka audzināšana un mediju loma tajā. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.4. 117.-138. lpp. ISSN 1407-2270
  • Olga Krēgere. Ieskats “Padomju Dzimtenes nodevēju” sarakstā. 1944. gads, Ludzas apriņķis. // Latvijas arhīvi. 2009. Nr.4. 99.-121. lpp. ISSN 1407-2270
  • Ozola Agrita, Jansons Ritvars. Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956. - Tukuma muzejs, 2011. 344 lpp.
  • Pētersone Inta. Tāds bija laiks. Rencēnu pagasta vēsture 1940-2011. - Burtnieku novads, 2012. 445 lpp.
  • Latvijas PSR Ministru kabineta sēžu protokoli: 1940. gada 23. jūlijs–24. augusts. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
  • Arturs Žvinklis. Homo soveticus audzināšana: latviešu padomju identitātes izveidošana. // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (136.-148. lpp.)
  • Daina Bleiere. Komunistiskās partijas etniskais sastāvs un nacionālkomunisma problēmas 1944.–1965. gadā. // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (148.-162. lpp.)
  • Iveta Šķiņķe. Latvijas iedzīvotāji padomju režīma ieslodzījuma vietās (1944–1965). // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (162.-179. lpp.)
  • Bleiere Daina. Parakstīšanās uz Valsts iekšējiem aizņēmumiem Latvijā 1941.-1957. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.2., 151.-165. lpp.
  • Krastiņš Andrejs. Lauku saimniecību īpašuma nacionalizācija 1941. gada pavasarī - aizsākums masveida represijām pret Latvijas zemniekiem. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.2., 102.-115. lpp.
  • Bleiere Daina. Vietējo padomju vēlēšanas Rīgā 1948. gada 18. janvārī kā totalitārisma spogulis. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1995. Nr.1., 102.-120. lpp.
  • Ērglis Dzintars. Padomju karagūstekņu nometnes nacistu okupētajā Latvijā: historiogrāfijas apskats. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.3., 84.-105. lpp.
  • Turčinskis Zigmārs. PSRS okupācijas radītais kriminalizācijas vilnis Valkas un Alūksnes apriņķī (1946.-1949. gads). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2005. Nr.3., 106.-122. lpp.
  • Bleiere Daina. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem 1944.–1965. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.1., 110.–135. lpp.
  • Lendiņa Mirdza. Radošās inteliģences ieguldījums kultūras dzīves bagātināšanā un sabiedriskās domas veidošanā Latvijas rajonos (1945. g. – 1988. g. 1.–2. jūnijs). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.2., 100.–133. lpp.
  • Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013. ISBN 978-9984-33-372-4
  • Bleiere Daina. Kultūrpolitika Latvijā 1959.-1962. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2002., Nr3., - 114.-132. lpp.
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
  • Michael E. Urban. An Algebra of Soviet Power: Elite Circulation in the Belorussian Republic 1966-1986. - Cambridge University Press: Cambridge, 1989
  • Ito Takayuki (ed.), Facing up to the Past: Soviet Historiography under Perestroika. - Hokkaido University: Sapporo, 1989
  • Markwick, Roger D. Rewriting History in Soviet Russia: The Politics of Revisionist Historiography, 1956-1974. - Palgrave: N.Y., 2001

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Padomju_Sociālistiskā_Republika&oldid=71507"