Atšķirības starp "Latvijas Republikas Pagaidu valdība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|300px|]]
+
[[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|400px|]]
−
'''Latvijas Pagaidu valdība''' (vc. ''Die Lettländische Provisorische Regierung'') - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (19.11.1918.-13.07.1919.). Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos.  
+
'''Latvijas Pagaidu valdība''' (an. ''Latvian Provisional Government''; vc. ''Die Lettländische Provisorische Regierung''; kr. ''Временное правительство Латвии'') - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sākotnējo Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos.  
 +
 
 +
=== pirmais Ulmaņa ministru kabinets ===
 
* ministru prezidents - [[Ulmanis Kārlis|K. Ulmanis]]
 
* ministru prezidents - [[Ulmanis Kārlis|K. Ulmanis]]
 
* ārlietu ministrs - [[Meierovics Zigfrīds Anna|Z.A. Meierovics]]
 
* ārlietu ministrs - [[Meierovics Zigfrīds Anna|Z.A. Meierovics]]
18. rindiņa: 20. rindiņa:
 
* valsts kontrolieris [[Rozenbergs Eduards fon|E. fon Rozenbergs]] (Baltiešu progresīvā partija)
 
* valsts kontrolieris [[Rozenbergs Eduards fon|E. fon Rozenbergs]] (Baltiešu progresīvā partija)
  
−
Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju (zemkopības ministrs Augusts Kalniņš, begot no Rīgas, panikā uzkāpa uz britu tvaikoņa "Princess Margareth", kurš bez pieturām veda bēgļus uz Skotiju, no kurienes bija zināmas grūtības nokļūt atpakaļ, bet izglītības ministrs Kārlis Kasparsons palika Rīgā sagaidīt lieliniekus). Nesagaidījuši valdības lēmumu palikt vai evakuēties, no Liepājas ar kuģi "Hannover" aizbrauca ministru biedri [[Benuss Mārtiņš Rūdolfs|R. Benuss]] un Ā. Birznieks, kā arī tieslietu ministrs P. Juraševskis. 11. janvāri Liepāju pameta arī ministru prezidents K. Ulmanis, J. Goldmanis, K. Puriņš, Lazdiņš un E. Freijvalds - devās meklēt palīdzību Eiropā.<ref>K. Ulmanis Kurzemē atgriezās tikai 1919. gada marta sākumā.</ref> Liepājā palika tikai iekšlietu ministrs M. Valters, apsardzības ministrs J. Zālītis un satiksmes ministrs T. Hermanovskis. Janvārī valdības kā tādas reāli vispār vairs nebija un ministrijas nedarbojās. Uz ārzemēm devās arī Tautas Padomes prezidija locekļi un visi pilsoniskie Tautas Padomes locekļi, kas bija atbēguši uz Liepāju.
+
Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju.
 +
 
 +
[[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti, bet pēc atbrīvošanas devās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Ministru kabineta funkcijas nepildīja, darba sapulces nentotika.
  
−
[[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] šis ministru kabinets tika gāzts, daži ministru arestēti, bet pārējie paglābās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. [[Brimmera-Borovska kabinets]], bet 10. maijā to nomainīja  [[Niedras valdība|A.Niedras kabinets]].  
+
=== Brimmera-Borovska kabinets ===
 +
Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. [[Brimmera-Borovska kabinets]]:
 +
* ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'')
 +
* finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - [[Seskovs Juris|J. Seskovs]]
 +
* tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
 +
* ārlietu ministrs H. fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]])
 +
* zemkopības ministrs - K.Sleinis
 +
* apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs
 +
u.c.
  
 +
=== Niedras ministru kabinets ===
 +
10. maijā to nomainīja t.s. [[Niedras valdība|A. Niedras valdība]]:
 
* Ministru prezidents - Andrievs Niedra
 
* Ministru prezidents - Andrievs Niedra
 
* Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]])
 
* Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]])
36. rindiņa: 50. rindiņa:
 
* Valsts darbu ministrs – J.Kampe
 
* Valsts darbu ministrs – J.Kampe
  
−
Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētu kabinetu, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K.Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. A.Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība pasludināja pašatlaišanu.  
+
Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētām personām, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K. Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. šis Latvijas Pagaidu valdības ministru kabinets  pasludināja pašatlaišanu.  
  
−
Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.):
+
=== otrais Ulmaņa ministru kabinets ===
 +
8. jūlijā gāztais K. Ulmaņa vadītais ministru kabinets uz kuģa ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja sākumā Igaunijas okupācijas spēki, pēc tam sabiedroto spēki britu pulkveža S. Dž. Talentss (''Tallents''). Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.):
 
* ministru prezidents - K. Ulmanis
 
* ministru prezidents - K. Ulmanis
 
* ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
 
* ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
52. rindiņa: 67. rindiņa:
 
* valsts kontrolieris - [[Mincs Pauls|P. Mincs]]
 
* valsts kontrolieris - [[Mincs Pauls|P. Mincs]]
  
−
8. jūlijā jaunā Pagaidu valdība ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja britu pulkvedis S.Dž.Talentss (''Tallents''). Pēc [[Bermontiāde]]s visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.):
+
=== trešais Ulmaņa ministru kabinets ===
 +
Pēc [[Bermontiāde]]s visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.):
 
* ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis
 
* ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis
 
* ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
 
* ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
65. rindiņa: 81. rindiņa:
 
* valsts kontrolieris - P. Mincs
 
* valsts kontrolieris - P. Mincs
  
−
Pēc Latgales ieņemšanas un [[LSPR armija]]s sakaušanas un izdzīšanas no Latvijas teritorijas, noslēdza pamieru ar [[KSFPR]] (11.08.1920. noslēdza [[Latvijas un KSFPR miera līgums|miera līgumu]]). 1919. gadā izveidoja [[Aizsargi|Aizsargu]] organizāciju. 1920. gadā uzsāka [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformu]]. Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s izveidotais Ministru kabinets).
+
Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s izveidotais Ministru kabinets).
−
 
 
−
Skat. arī: [[Latvijas padomju valdība]], [[Latvijas pagaidu padomju valdība]], [[Niedras valdība]]
 
−
 
 
−
==== Atsauces un piezīmes ====
 
  
−
{{atsauces}}
+
Skat. arī: [[Latvijas padomju valdība]], [[Latvijas pagaidu padomju valdība]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2021. gada 27. oktobris, plkst. 15.03

LR Pagaidu valdiba 1919.jpg

Latvijas Pagaidu valdība (an. Latvian Provisional Government; vc. Die Lettländische Provisorische Regierung; kr. Временное правительство Латвии) - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja Latvijas Tautas padomes sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sākotnējo Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos.

pirmais Ulmaņa ministru kabinets

  • ministru prezidents - K. Ulmanis
  • ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
  • iekšlietu ministrs - M. Valters
    • vietnieks R. Benuss
  • apsardzības ministrs - J. Zālītis (no 6.12.1918.)
  • finanšu ministrs - K. Puriņš
  • tieslietu ministrs - P. Juraševskis (no 3.12.1918.)
  • tieslietu ministrijas pārvaldnieks - E. Strautnieks (no 15.03.1919.)
  • zemkopības ministrs - K. Ulmanis (līdz 20.12.1918.), J. Goldmanis (no 20.12.1918.)
  • satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
  • skolu (izglītības) ministrs - K. Kasparsons
    • vietnieks K. Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija)
  • tirdzniecības un rūpniecības ministrs - S. Paegle (no 27.11.1918.)
    • vietnieks A. fon Klots (Baltiešu progresīvā partija)
  • apgādības ministrs - K. Ulmanis
  • valsts kontrolieris E. fon Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija)

Sakarā ar LSPR bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju.

16. aprīļa pučā šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti, bet pēc atbrīvošanas devās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Ministru kabineta funkcijas nepildīja, darba sapulces nentotika.

Brimmera-Borovska kabinets

Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Brimmera-Borovska kabinets:

  • ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
  • finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - J. Seskovs
  • tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
  • ārlietu ministrs H. fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
  • zemkopības ministrs - K.Sleinis
  • apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs

u.c.

Niedras ministru kabinets

10. maijā to nomainīja t.s. A. Niedras valdība:

  • Ministru prezidents - Andrievs Niedra
  • Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
  • Tirdzniecības ministrs - J. Šmits
  • Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs - Jūlijs Kupčs
  • Zemkopības ministra vietas izpildītājs - K. Sleinis (vēlāk J. Ansbergs)
  • Finansu ministrs - J. Seskovs (vēlāk E.Švarcs)
  • Ceļu ministrs - K. Burkevics
  • Iekšlietu ministrs - O. Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
  • Tieslietu ministrs - Dr. P. Sokolovskis
  • Kara ministrs - Dr. T.Vankins (no 15.05.)
  • Pārtikas (apgādes) ministra v. i. - A. Krastkalns
  • Ārlietu ministra v. i. - Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču tas atteicās no posteņa)
  • Valsts darbu ministrs – J.Kampe

Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētām personām, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K. Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc Latvijas zemessardzes sakāves Cēsu kaujās, 24.06.1919. šis Latvijas Pagaidu valdības ministru kabinets pasludināja pašatlaišanu.

otrais Ulmaņa ministru kabinets

8. jūlijā gāztais K. Ulmaņa vadītais ministru kabinets uz kuģa ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja sākumā Igaunijas okupācijas spēki, pēc tam sabiedroto spēki britu pulkveža S. Dž. Talentss (Tallents). Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. Pagaidu valdība tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.):

  • ministru prezidents - K. Ulmanis
  • ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
  • iekšlietu ministrs - M. Valters (līdz 30.08.1919.)
  • iekšlietu ministra vietas izpildītājs A. Birznieks (no 01.09.1919.)
  • apsardzības ministrs - D. Simonsons (līdz 10.09.1919.), K. Ulmanis (no 10.09.1919.)
  • finanšu ministrs - R. Erharts
  • tieslietu ministrs - E. Magnuss
  • zemkopības ministrs K. Ulmanis (līdz 04.09.1919.), A. Kalniņš (no 05.09.1919.)
  • satiksmes un darba ministrs - T. Hermanovskis
  • izglītības ministrs - K.Kasparsons
  • tirdzniecības un rūpniecības ministrs - J. Zēbergs
  • valsts kontrolieris - P. Mincs

trešais Ulmaņa ministru kabinets

Pēc Bermontiādes visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.):

  • ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis
  • ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
  • iekšlietu ministrs - A. Bergs
  • finanšu ministrs - R. Erhards (līdz 14.03.1920.), K. Puriņš (no 15.03.1920.)
  • tieslietu ministrs - K. Pauļuks
  • zemkopības ministrs - A. Kalniņš
  • satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
  • izglītības ministrs - K. Kasparsons
  • tirdzniecības un rūpniecības ministrs K. Bušs
  • apgādības ministrs - J. Blumbergs
  • valsts kontrolieris - P. Mincs

Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās Latvijas Republikas Satversmes Sapulces izveidotais Ministru kabinets).

Skat. arī: Latvijas padomju valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp.
  • Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
  • Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
  • Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp.
  • 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Republikas_Pagaidu_valdība&oldid=72923"