Atšķirības starp "Anna, Lielbritānijas karaliene" versijām

**Anna**
valda	08.03.1702.-01.08.1714.
kronēšana	08.03.1702.
vīrs	Džordžs, princis konsorts
bērni	Viljams (1689.-1700.) meita (12.05.1684.); Mērija (Mary, 2.06.1685. - 8.02.1687.); Anna Sofija (Anne Sophia, 12.05.1686. - 2.02.1687.); spontānais aborts (01.1687.); nedzīvs dēls (22.10.1687.); spontānais aborts (16.04.1688.); Viljams Gločesteras hercogs (24.07.1689.-29.07.1700.); Mērija (Mary, 14.10.1690.); Džordžs (George, 17.04.1692.); nedzīva meita (23.04.1693.); nedzīvs bērns (21.01.1694.); nedzīva meita (18.02.1696.); spontānais aborts (20.09.1696.); nedzīva meita (25.03.1697.); spontānais aborts (12.1697.); Čārlzs (Charles, 15.09.1698.); nedzīva meita (25.01.1700.);
karaliskais nams	Stjuartu dinastija
tēvs	Džeimss II
māte	lēdija Anna Haida
dzimusi	06.02.1665.
mirusi	01.08.1714.

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 13.01

Anna jeb Anna Stjuarta (Anne, Queen of England, Scotland and Ireland, 1665.-1714.) - Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (1702.-1707.), Lielbritānijas karaliene (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (St. James's Palace, London). Džeimsa II (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany, 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar Dānijas princi Georgu (Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland, 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 5 bērni (17 grūtniecības), no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras hercogs (Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester, 1689.-1700.) sasniedza 11 gadu vecumu. Tronī kāpa 1702. gadā.^[1] Pārliecināta Anglikāņu Baznīcas piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot Parlamenta ziņā. Viņas valdīšanas laikā radās tradīcija, ka valdību veido tā partija, kurai konkrētajā brīdī Parlamentā ir vairākums. Liela ietekme uz karalieni bija viņas draudzenēm - Sārai Čērčilai, Marlboro hercogienei (Sarah Churchill, Duchess of Marlborough), Abigeilai baronesei Mešemai (Abigail Masham, Baroness Masham) - caur kurām ritēja centieni iespaidot karalienes lēmumus un nostāju. Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (War of the Spanish Succession), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada Utrehtas miera līgumu (Treaty of Utrecht) iegūstot plašas Francijas karalistes teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Parlamentam pieņemot "Aktu par ūniju" (Acts of Union), Anglijas karaliste apvienojās reālūnijā ar Skotijas karalisti, izveidojot Lielbritānijas karalisti. Parlamenta Kopienu palātā klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet Lordu palātā - 16 lordi no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (Westminster Abbey, London). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus^[2], Lielbritānijas tronī kāpa Hanoveres kūrfirsts Georgs (Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hanoveres dinastiju.

Titulatūras:

6.02.1665 – 28.07.1683: Her Highness The Lady Anne
28.07.1683 – 8.03.1702: Her Royal Highness Princess Anne of Denmark
8.03.1702 – 1.05.1707: Her Majesty The Queen of England, Scotland and Ireland
1.05.1707 – 1.08.1714: Her Majesty The Queen of Great Britain and Ireland

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Pēc 1688. gada Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada Tiesību Billu (Bill of Rights) Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.
↑ Vienīgais izdzīvojušais karaļpāra bērns, Viljams Gločesteras hercogs, mira 11 gadu vecumā. Tas radīja ievērojamu politisku spriedzi, jo nu uz troni varēja pretendēt gan viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (Act of Settlement), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas troņos nedrīkstāja kāpt ne katoļi, ne katoļu laulātie. Par Annas troņmantnieci kļuva vienīgā protestante dzimtā - Hanoveres kūrfirste Sofija, Džeimsa I mazmeita.

Priekštecis:
Orānijas Vilhelms

Lielbritānijas karaliene
1702.-1714.

Pēctecis:
Džordžs I

Literatūra

Gregg Edward. Queen Anne. - Yale University Press, 2001, ISBN 0300090242
Waller Maureen. Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. - St. Martin's Press, New York, 2006, ISBN 0-312-33801-5
Maureen Waller. Ungrateful Daughters: The Stuart Princesses Who Stole Their Father's Crown. - St. Martin's Press, 2004, ISBN 0312307128
Memoirs of the Duke of Marlborough with His Original Correspondence: Collected from the Family Records at Blenheim, and Other Authentic Sources. - G. Bell, London, 1905
Philip Henry Stanhope Stanhope. History of England Comprising the Reign of Queen Anne. - London, 1870
Private correspondence of Sarah, Duchess of Marlborough. - London, 1838

Ulrike Jordan. Anna (1702–1714). / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0

Resursi internetā par šo tēmu

[1] Pēc 1688. gada Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada Tiesību Billu (Bill of Rights) Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.

[2] Vienīgais izdzīvojušais karaļpāra bērns, Viljams Gločesteras hercogs, mira 11 gadu vecumā. Tas radīja ievērojamu politisku spriedzi, jo nu uz troni varēja pretendēt gan viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (Act of Settlement), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas troņos nedrīkstāja kāpt ne katoļi, ne katoļu laulātie. Par Annas troņmantnieci kļuva vienīgā protestante dzimtā - Hanoveres kūrfirste Sofija, Džeimsa I mazmeita.

[1]

[2]

@@ 76. rindiņa: / 76. rindiņa: @@
 * Private correspondence of Sarah, Duchess of Marlborough. - London, 1838
 ----
-* Alexander Gauland. Das Haus Windsor. - Siedler Verlag, Berlin, 1996, ISBN 3-88680-534-4
 * Ulrike Jordan. Anna (1702–1714). / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
 * Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0



valda	08.03.1702.-01.08.1714.
kronēšana	08.03.1702.
vīrs	Džordžs, princis konsorts
bērni	Viljams (1689.-1700.) meita (12.05.1684.) Mērija (Mary, 2.06.1685. - 8.02.1687.) Anna Sofija (Anne Sophia, 12.05.1686. - 2.02.1687.) spontānais aborts (01.1687.) nedzīvs dēls (22.10.1687.) spontānais aborts (16.04.1688.) Viljams Gločesteras hercogs (24.07.1689.-29.07.1700.) Mērija (Mary, 14.10.1690.) Džordžs (George, 17.04.1692.) nedzīva meita (23.04.1693.) nedzīvs bērns (21.01.1694.) nedzīva meita (18.02.1696.) spontānais aborts (20.09.1696.) nedzīva meita (25.03.1697.) spontānais aborts (12.1697.) Čārlzs (Charles, 15.09.1698.) nedzīva meita (25.01.1700.)
karaliskais nams	Stjuartu dinastija
tēvs	Džeimss II
māte	lēdija Anna Haida
dzimusi	06.02.1665.
mirusi	01.08.1714.

Atšķirības starp "Anna, Lielbritānijas karaliene" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 13.01

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt