Atšķirības starp "Pagasttiesa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Pagasttiesa''' (vāc. ''Gemeindegericht'', kr. ''волостной суд'') - atkarībā no konteksta:
 
'''Pagasttiesa''' (vāc. ''Gemeindegericht'', kr. ''волостной суд'') - atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa [[Livonija|Livonijā]] XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu ''pagasttiesas'' kā zemnieku [[kārta]]s tiesas ieguva tikai ar [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|zemnieku brīvlaišanas likumiem]].  
 
* '''1.''' Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa [[Livonija|Livonijā]] XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu ''pagasttiesas'' kā zemnieku [[kārta]]s tiesas ieguva tikai ar [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|zemnieku brīvlaišanas likumiem]].  
−
* '''2.''' XIX-XX gs. [[Kurlandes guberņa|Kurlandes guberņā]] ''pagasttiesu'' ievēlēja uz 3 gadiem [[Pagasts|pagasta]] iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] ''pagasttiesa'' sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. ''Pagasttiesas'' nolēmumus varēja pārsūdzēt [[Draudzes tiesa|draudzes tiesā]]. 1919. gadā [[LSPR]] ''pagasttiesas'' tika likvidētas. Izveidotajā [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] ''pagasttiesas'' atkal tika atjaunotas, krimināllietas nododot [[Miertiesa|miertiesām]]. No 1922. gada ''pagasttiesas'' kompetence tika pakāpeniski samazināta, atstājot tai lietas par aizbildnību, aizgādnību un adopciju, kā arī juridisku aktu apstiprināšanas tiesības. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] izveidotajā [[LPSR]] ''pagasttiesas'' likvidēja, to funkcijas deleģējot [[Tautas tiesa|tautas tiesām]] un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām.
+
* '''2.''' XIX-XX gs. izveidota pirmās instances zemnieku kārtas tiesa [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. [[Kurlandes guberņa|Kurlandes guberņā]] ''pagasttiesu'' ievēlēja uz 3 gadiem [[Pagasts|pagasta]] iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] ''pagasttiesa'' sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. ''Pagasttiesas'' nolēmumus varēja pārsūdzēt [[Draudzes tiesa|draudzes tiesā]]. 1919. gadā [[LSPR]] ''pagasttiesas'' tika likvidētas. Izveidotajā [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] ''pagasttiesas'' atkal tika atjaunotas, krimināllietas nododot [[Miertiesa|miertiesām]]. No 1922. gada ''pagasttiesas'' kompetence tika pakāpeniski samazināta, atstājot tai lietas par aizbildnību, aizgādnību un adopciju, kā arī juridisku aktu apstiprināšanas tiesības. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] izveidotajā [[LPSR]] ''pagasttiesas'' likvidēja, to funkcijas deleģējot [[Tautas tiesa|tautas tiesām]] un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. jūnijs, plkst. 19.31

Pagasttiesa (vāc. Gemeindegericht, kr. волостной суд) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa Livonijā XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu pagasttiesas kā zemnieku kārtas tiesas ieguva tikai ar zemnieku brīvlaišanas likumiem.
  • 2. XIX-XX gs. izveidota pirmās instances zemnieku kārtas tiesa Krievijas impērijā. Kurlandes guberņā pagasttiesu ievēlēja uz 3 gadiem pagasta iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). Liflandes guberņā pagasttiesa sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. Pagasttiesas nolēmumus varēja pārsūdzēt draudzes tiesā. 1919. gadā LSPR pagasttiesas tika likvidētas. Izveidotajā Latvijas Republikā pagasttiesas atkal tika atjaunotas, krimināllietas nododot miertiesām. No 1922. gada pagasttiesas kompetence tika pakāpeniski samazināta, atstājot tai lietas par aizbildnību, aizgādnību un adopciju, kā arī juridisku aktu apstiprināšanas tiesības. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas izveidotajā LPSR pagasttiesas likvidēja, to funkcijas deleģējot tautas tiesām un vietējo padomju izpildkomitejām.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 105.-106. lpp.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
  • Деятельность волостного правления и волостной суд в его отношении к закону и обычаю. // Юридический вестник: Октябрь, 1885, № 10. - С. 366-368
  • Гарнак А.Е. Волостной суд. - Москва, 1879
  • Леонтьев А. Волостной суд и юридические обычаи крестьян. – Н.К. Мартынов: СПб., 1895. – 147 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pagasttiesa&oldid=18339"