Asesors: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] tieslietu [[maģistrāts]], [[Prētors|prētora]], [[Proprētors|proprētora]], [[Prokonsuls|prokonsula]], provinces pārvaldnieka, vēlāk [[Prefekts|prefekta]] palīgs tiesu darbā. Impērijas laikā dažādi ''asesori'' bija [[Imperators|imperatora]] galmā kā juriskonsulti padomdevēji tiesas spriešanas autājumos. | * '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] tieslietu [[maģistrāts]], [[Prētors|prētora]], [[Proprētors|proprētora]], [[Prokonsuls|prokonsula]], provinces pārvaldnieka, vēlāk [[Prefekts|prefekta]] palīgs tiesu darbā. Impērijas laikā dažādi ''asesori'' bija [[Imperators|imperatora]] galmā kā juriskonsulti padomdevēji tiesas spriešanas autājumos. | ||
* '''2.''' Viduslaikos un jaunajos laikos tiesu darbinieks vairākās Eiropas zemēs [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], vācu [[Firstiste|firstistēs]] u.c. kā [[Senjors|senjora]] padomnieks juridiskajos jautājumos. | * '''2.''' Viduslaikos un jaunajos laikos tiesu darbinieks vairākās Eiropas zemēs [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], vācu [[Firstiste|firstistēs]] u.c. kā [[Senjors|senjora]] padomnieks juridiskajos jautājumos. | ||
* '''3.''' Amatpersona - palīgs, - [[Krievijas impērija]]s centrālajās valsts pārvaldes iestādēs - [[Krievijas impērijas Senāts|Senātā]], Sinodē u.c. [[Kolēģija|kolēģijās]], - XVIII gs. un [[Guberņa|guberņu]] valdēs XIX-XX gs. Piemēram, [[kolēģijas asesors]], [[zemes tiesas asesors]] | * '''3.''' Amatpersona - palīgs, - [[Krievijas impērija]]s centrālajās valsts pārvaldes iestādēs - [[Krievijas impērijas Senāts|Senātā]], Sinodē u.c. [[Kolēģija|kolēģijās]], - XVIII gs. un [[Guberņa|guberņu]] valdēs XIX-XX gs. Piemēram, [[kolēģijas asesors]], [[zemes tiesas asesors]] u.c. | ||
* Administratīvs amats [[Romas Kūrija|Romas Kūrijā]]: [[asesors vispārējās lietās]]. | * '''4.''' [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - piesēdētājs jeb tiesneša palīgs). 1617. gada [[Valdības formula]] paredzēja, ka [[Virspilskungs|virspilskungiem]] tiesu jāspriež kopā ar ''asesoriem'', kurus izvēlējās no vietējās [[muižniecība]]s. | ||
* '''5.''' Administratīvs amats [[Romas Kūrija|Romas Kūrijā]]: [[asesors vispārējās lietās]]. | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 114. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 114. lpp. | ||
* Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp. | |||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. februāris, plkst. 09.40
Asesors (no lat. assessor - "piesēdētājs"; kr. асессор) - ar tiesu varu apveltīta tiesu amatpersona. Atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā tieslietu maģistrāts, prētora, proprētora, prokonsula, provinces pārvaldnieka, vēlāk prefekta palīgs tiesu darbā. Impērijas laikā dažādi asesori bija imperatora galmā kā juriskonsulti padomdevēji tiesas spriešanas autājumos.
- 2. Viduslaikos un jaunajos laikos tiesu darbinieks vairākās Eiropas zemēs Francijas karalistē, Polijas karalistē, vācu firstistēs u.c. kā senjora padomnieks juridiskajos jautājumos.
- 3. Amatpersona - palīgs, - Krievijas impērijas centrālajās valsts pārvaldes iestādēs - Senātā, Sinodē u.c. kolēģijās, - XVIII gs. un guberņu valdēs XIX-XX gs. Piemēram, kolēģijas asesors, zemes tiesas asesors u.c.
- 4. Kurzemes un Zemgales hercogistē - piesēdētājs jeb tiesneša palīgs). 1617. gada Valdības formula paredzēja, ka virspilskungiem tiesu jāspriež kopā ar asesoriem, kurus izvēlējās no vietējās muižniecības.
- 5. Administratīvs amats Romas Kūrijā: asesors vispārējās lietās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 114. lpp.
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.
