Atšķirības starp "Kazaki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Cosaques.jpg|right|thumb|400px|XX gs. sākums]] | [[Attēls:Cosaques.jpg|right|thumb|400px|XX gs. sākums]] | ||
| − | '''Kazaki''' (no tjurk. ''kazak'' - "laupītājs"; kr. ''казаки'') - iregulārais [[kavalērija]]s karaspēks un militarizēta iedzīvotāju kategorija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] un [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XV-XX gs. Sākotnēji brīvie iedzīvotāji Maskavas caristes dienvidaustrumu pierobežā ar stepi un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]] (XV-XVI gs. arī bēgļi no Iekškrievijas zemēm, kas glābās no aizvien pieaugošās [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atkarības) - mūsdienu Ukrainas un Ziemeļkaukāza stepēs. Pareizticīgie. Izveidojās Donas un Dņepras lejteču baseinos pēc X gs. Etniskā izcelsme neviennozīmīga, visticamāk jaukts substrats ([[kasogi]], [[brodņiki]], [[hazāri]] u.c.), kurā kopš XIV gs. sāka dominēt austrumslāvi, un var runāt kā par izveidojušos etnisku kopumu. Nodarbojās gan ar lopkopību, gan zemkopību. Lai pasargātu savu iedzīvi no sirotājiem, ''kazaku'' ciemu - [[Staņica|staņicu]], - kopienas veidoja savas karadraudzes (pamatā [[kavalērija]]), kuras vadīja vēlēti [[atamans|atamani]]. Ar laiku izveidoja savu subetnosu ar oriģinālu mentalitāti, materiālās kultūras savdabību, dzīvesveidu un sociālo struktūru. ''Kazakiem'' kļūstot par vērā ņemamu organizētu faktoru, gan Maskavas, gan [[Žečpospoļita]]s varas iestādes tos algoja kā robežapsardzes karaspēku kā arī kavalērijas palīgvienības kara gadījumā (Stefana Batorija laikā tika izveidoti t.s. "reģistra kazaku" pulki). Sākoties Maskavas caristes ekspansijai uz dienvidiem un austrumiem, ''kazaki'' tika līgti kā mobilais karaspēks tālāku teritoriju kolonizēšanā. Kolonizācijas procesā izveidojās Urālu, Sibīrijas, | + | '''Kazaki''' (no tjurk. ''kazak'' - "laupītājs"; kr. ''казаки'') - iregulārais [[kavalērija]]s karaspēks un militarizēta iedzīvotāju kategorija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] un [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XV-XX gs. Sākotnēji brīvie iedzīvotāji Maskavas caristes dienvidaustrumu pierobežā ar stepi un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]] (XV-XVI gs. arī bēgļi no Iekškrievijas zemēm, kas glābās no aizvien pieaugošās [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atkarības) - mūsdienu Ukrainas un Ziemeļkaukāza stepēs. Pareizticīgie. Izveidojās Donas un Dņepras lejteču baseinos pēc X gs. Etniskā izcelsme neviennozīmīga, visticamāk jaukts substrats ([[kasogi]], [[brodņiki]], [[hazāri]] u.c.), kurā kopš XIV gs. sāka dominēt austrumslāvi, un var runāt kā par izveidojušos etnisku kopumu. Nodarbojās gan ar lopkopību, gan zemkopību. Lai pasargātu savu iedzīvi no sirotājiem, ''kazaku'' ciemu - [[Staņica|staņicu]], - kopienas veidoja savas karadraudzes (pamatā [[kavalērija]]), kuras vadīja vēlēti [[atamans|atamani]]. Ar laiku izveidoja savu subetnosu ar oriģinālu mentalitāti, materiālās kultūras savdabību, dzīvesveidu un sociālo struktūru. ''Kazakiem'' kļūstot par vērā ņemamu organizētu faktoru, gan Maskavas, gan [[Žečpospoļita]]s varas iestādes tos algoja kā robežapsardzes karaspēku kā arī kavalērijas palīgvienības kara gadījumā (Stefana Batorija laikā tika izveidoti t.s. "reģistra kazaku" pulki). Sākoties Maskavas caristes ekspansijai uz dienvidiem un austrumiem, ''kazaki'' tika līgti kā mobilais karaspēks tālāku teritoriju kolonizēšanā. Kolonizācijas procesā izveidojās Urālu, Sibīrijas, JKekaterinoslavskas, Melnās jūras ''kazaki'' u.tml. XVI-XVIII gs. ''kazaki'' pakāpeniski pakļāvās centrālajai varai, pretī saņemot virkni brīvību un privilēģiju, netika pakļauti dzimtbūšanai. Katram vīrietim mājās bija viss karavīram nepieciešamais, kā arī vairāki kaujas zirgi, lai jebkurā brīdī varētu ierasties mobilizācijas punktā, bez tam no bērnības katrs vīrietis bija apmācīts rīkoties ar augkstajiem un šaujamieročiem, kā arī pakļauties pavēlēm un darboties vienības sastāvā. XVIII-XIX gs. izveidojās pēc [[kantonu sistēma]]s strukturēts iregulārs kavalērijas karaspēks, kur dienestam bija pakļauts katrs ''kazaks'', ja vien to ļāva veselība - ''kazaku'' kavalērija veidoja Krievijas impērijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kavalērijas kodolu un bija tās galvenais triecienspēks. [[Krievijas imperatora gvarde|Krievijas imperatora gvardē]] bija izveidoti 3 kazaku pulki: [[Viņa augstības kazaku pulks]] (''Казачий Его Величества полк''), [[Viņa Imperatoriskā Mantinieka Cēzarēviča Atamanu pulks]] (''Атаманский Его Императорского Высочества Наследника Цесаревича полк''), [[Apvienotais viņa augstības kazaku pulks]] (''Сводно-Казачий Его Величества полк''), kā arī [[Viņa imperatoriskās augstības personiskais konvojs]] (''Собственный Его Императорского Величества Конвой''). XIX-XX gs. mijā ''kazakus'' izmantoja arī policejisku funkciju veikšanai ārpus to apdzīvotajām teritorijām, it sevišķi [[1905. gada revolūcija]]s laikā. 1920. gadā tika likvidētas ''kazaku'' apmetņu militarizētais statuss un to kā iedzīvotāju kategorijas tiesiskās atšķirības. 1936. gadā tika izveidotas Donas, Kubaņas un Terekas ''kazaku'' armijas, kuras piedalījās arī [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Izformētas XX gs. 40. gadu otrajā pusē, ''kazakiem'' beidzot pastāvēt kā kavalērijas veidam. |
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
* [[Aizkrāces kazaku republika]] | * [[Aizkrāces kazaku republika]] | ||
* [[Donas kazaki]] | * [[Donas kazaki]] | ||
| + | * [[Orenburgas kazaki]] | ||
| + | * [[Volgas kazaki]] | ||
| + | * [[Astrahaņas kazaki]] | ||
* [[Terekas kazaki]] | * [[Terekas kazaki]] | ||
* [[Jaikas kazaki]] | * [[Jaikas kazaki]] | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
| − | Attēls:Kosaken_SwarzMeerr_1805.jpg| | + | Attēls:Kosaken_SwarzMeerr_1805.jpg|Melnās jūras kazaki (1805.) |
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. jūlijs, plkst. 12.03
Kazaki (no tjurk. kazak - "laupītājs"; kr. казаки) - iregulārais kavalērijas karaspēks un militarizēta iedzīvotāju kategorija Maskavas caristē un Krievijas impērijā XV-XX gs. Sākotnēji brīvie iedzīvotāji Maskavas caristes dienvidaustrumu pierobežā ar stepi un Lietuvas lielkņazisti (XV-XVI gs. arī bēgļi no Iekškrievijas zemēm, kas glābās no aizvien pieaugošās dzimtbūšanas atkarības) - mūsdienu Ukrainas un Ziemeļkaukāza stepēs. Pareizticīgie. Izveidojās Donas un Dņepras lejteču baseinos pēc X gs. Etniskā izcelsme neviennozīmīga, visticamāk jaukts substrats (kasogi, brodņiki, hazāri u.c.), kurā kopš XIV gs. sāka dominēt austrumslāvi, un var runāt kā par izveidojušos etnisku kopumu. Nodarbojās gan ar lopkopību, gan zemkopību. Lai pasargātu savu iedzīvi no sirotājiem, kazaku ciemu - staņicu, - kopienas veidoja savas karadraudzes (pamatā kavalērija), kuras vadīja vēlēti atamani. Ar laiku izveidoja savu subetnosu ar oriģinālu mentalitāti, materiālās kultūras savdabību, dzīvesveidu un sociālo struktūru. Kazakiem kļūstot par vērā ņemamu organizētu faktoru, gan Maskavas, gan Žečpospoļitas varas iestādes tos algoja kā robežapsardzes karaspēku kā arī kavalērijas palīgvienības kara gadījumā (Stefana Batorija laikā tika izveidoti t.s. "reģistra kazaku" pulki). Sākoties Maskavas caristes ekspansijai uz dienvidiem un austrumiem, kazaki tika līgti kā mobilais karaspēks tālāku teritoriju kolonizēšanā. Kolonizācijas procesā izveidojās Urālu, Sibīrijas, JKekaterinoslavskas, Melnās jūras kazaki u.tml. XVI-XVIII gs. kazaki pakāpeniski pakļāvās centrālajai varai, pretī saņemot virkni brīvību un privilēģiju, netika pakļauti dzimtbūšanai. Katram vīrietim mājās bija viss karavīram nepieciešamais, kā arī vairāki kaujas zirgi, lai jebkurā brīdī varētu ierasties mobilizācijas punktā, bez tam no bērnības katrs vīrietis bija apmācīts rīkoties ar augkstajiem un šaujamieročiem, kā arī pakļauties pavēlēm un darboties vienības sastāvā. XVIII-XIX gs. izveidojās pēc kantonu sistēmas strukturēts iregulārs kavalērijas karaspēks, kur dienestam bija pakļauts katrs kazaks, ja vien to ļāva veselība - kazaku kavalērija veidoja Krievijas impērijas bruņoto spēku kavalērijas kodolu un bija tās galvenais triecienspēks. Krievijas imperatora gvardē bija izveidoti 3 kazaku pulki: Viņa augstības kazaku pulks (Казачий Его Величества полк), Viņa Imperatoriskā Mantinieka Cēzarēviča Atamanu pulks (Атаманский Его Императорского Высочества Наследника Цесаревича полк), Apvienotais viņa augstības kazaku pulks (Сводно-Казачий Его Величества полк), kā arī Viņa imperatoriskās augstības personiskais konvojs (Собственный Его Императорского Величества Конвой). XIX-XX gs. mijā kazakus izmantoja arī policejisku funkciju veikšanai ārpus to apdzīvotajām teritorijām, it sevišķi 1905. gada revolūcijas laikā. 1920. gadā tika likvidētas kazaku apmetņu militarizētais statuss un to kā iedzīvotāju kategorijas tiesiskās atšķirības. 1936. gadā tika izveidotas Donas, Kubaņas un Terekas kazaku armijas, kuras piedalījās arī II Pasaules karā. Izformētas XX gs. 40. gadu otrajā pusē, kazakiem beidzot pastāvēt kā kavalērijas veidam.
Skat. arī:
- Aizkrāces kazaku republika
- Donas kazaki
- Orenburgas kazaki
- Volgas kazaki
- Astrahaņas kazaki
- Terekas kazaki
- Jaikas kazaki
Melnās jūras kazaki (1805.)
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 124. lpp.
